Manifestā, kuru iespējams parakstīt, aicinot nebūvēt Okupācijas muzeja piebūvi, atzīmēts, ka Okupācijas muzeja ēka kopā ar citām būvēm veido tādu objektu virkni, kas simbolizē Latvijas valsts centienus un ciešanas visā tās simts gadu pastāvēšanas laikā. Šīs vietas ir deportāciju piemiņas vieta Torņakalnā, Uzvaras monuments, Gaismas pils, Okupācijas muzejs, Brīvības piemineklis, Brīvības iela un Stūra māja. Manifesta autori ir pārliecināti, ka, ja tās noklusētu vai pārveidotu, tā būtu faktu sagrozīšana un pat nācijas vēstures noliegšana. «Pieprasām sakopt un saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ēku esošajā veidolā. Pārbūvēta un pārdēvēta, tā zaudētu arhitektūras vērtību un savas sūtības simbolisko svaru. Tā saucamais Nākotnes nams - baltā piebūve - ir formāls un viltots simbols,» norādīts manifestā.

Manifests aicina vienotā Okupācijas muzeja attīstības koncepcijā iekļaut Stūra māju, kas ar savu emocionālo slodzi ir izmantojama okupācijas mantojuma izstādīšanas, dokumentēšanas un pētniecības mērķiem. Atzīmēts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā sabiedrība ar milzu interesi šo ēkas statusu un izmantojumu jau pieņēma.

Parakstīt manifestu iespējams Zaigas Gailes birojā, Žaņa Lipkes memoriālā un drīzumā, iespējams, arī fonda «Mākslai vajag telpu» «Vasaras mājā», Kalnciema ielā 36/38.

Kā ziņots, 30.jūnijā valdība atkārtoti pauda atbalstu Okupācijas muzeja rekonstrukcijas turpināšanai. Šajā pašā dienā notika arhitektu diskusija par Okupācijas muzeja nākotni, kurā izcēlās asa viedokļu apmaiņa. Gaile uzsvēra, ka Okupācijas muzeja piebūve «Nākotnes nams» sastāv no birojiem, krātuvēm un koridoriem. «300 kvadrātmetri atvēlēti birojiem, 300 kvadrātmetri krātuvēm un vēl 485 kvadrātmetri koridoriem,» skaidroja arhitekte, norādot, ka piebūves projekts ir neracionāli izvietots. Gaile uzskata, ka muzeja vajadzības varētu īstenot, arī nebūvējot piebūvi. Viņasprāt, jaunā piebūve ir nevis muzeja attīstība, bet birokratizācija. Atvainojoties par argumenta aizvešanu līdz absurdam, Gaile norādīja, ka valsts naudu nevajadzētu izniekot piebūvei, jo par to varētu uzbūvēt bērnudārzu. Pēc tam, kad kolēģi kritizēja viņas pausto, Gaile diskusiju pameta.

Kā ziņots, 20 arhitekti iebilst pret Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu. Vēstuli, kurā tiek rosināts neveikt muzeja rekonstrukciju, parakstījuši tādi profesionāļi kā Gaile, Aldis Sīlis, Uldis Lukševics un citi. Arhitekti uzsver, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai. Arhitekti savus viedokļus pauduši ne vien Latvijas sabiedrībā, bet arī izplatījuši ārzemēs - starptautiskajā modernās arhitektūras tīmekļa vietnē «www.docomomo.com».

Vēl cita arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ēku atzīt par aizsargājamu kultūras pieminekli. Melbārde uzsvērusi, ka Okupācijas muzeja nozīmi ietekmē tā saturs un sabiedrībai sniegtie pakalpojumi, nevis tā arhitektūra. Viņa arī norādījusi, ka ēkas piebūve neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojumu. Tāpat Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka valdība lēmumu par Okupācijas muzeja piebūves īstenošanu nemainīs. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.