OHO! Zeltiņa darba gaitas uzsākusi cukurbiešu vagās, bet Teilāne pārdevusi ziedus (24)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Nauris Garkaklis

Zināmi cilvēki nav kļuvuši zināmi un tautā iemīļoti uzreiz, visam ir savs sākums, kāpums pa karjeras kāpnēm, cīņa par pastāvēšanu. Kā mūsu vietējie zināmie cilvēki nopelnījuši savu pirmo naudu?

Aktrise, rotaslietu dizainere Agnese Zeltiņa ir strādājusi jau no pirmajām klasītēm, vispirms cukurbiešu vagās, vēlāk no ceturtās klases tomātu siltumnīcās, kā arī lasot ogas.

«Vēlāk pionieru nometnē par audzinātāju un trīspadsmit gadu vecumā par auklīti un vēlāk par audzinātāju bērnudārzā. Šādi turpināju līdz pat septiņpadsmit gadu vecumam. To, cik nopelnīju, īsti nepateikšu, nekas liels tas nebija, bet pietika grāmatām un saldējumam,» smaida Agnese.

Agnese atceras, ka katru vasaru, sākot no mazām dienām, bija kaut kas jādara. Kā grūtāko savu darbu Agnese nosauc darbu ar cukurbietēm zinātniskās pētniecības saimniecībā «Sigulda».

«Darbs vasarā jauniešiem, protams, daudz ko iemāca. Nevajag strādāt varbūt visu vasaru, bet mēnesi. Darbs iemāca attieksmi pret naudu un to, ka ēdamais neaug ledusskapī, bet vecāki strādā, lai bērniem viss būtu. Kad jaunietis strādā, arī savu naudu vērtē un uztver daudz nopietnāk,» tā Agnese.

Dziedātājs un dīdžejs Markus Riva bērnībā vasarās dzīvoja pie vecmāmiņas Sabilē un desmit gadu vecumā sāka darba gaitas. Markus devās uz tuvējām zemeņu plantācijām lasīt zemenes, lai nopelnītu savus pirmos latus.

«Tā man bija interesanta pieredze tajā vecumā, un tas nebija diez cik viegls darbs, jo zemeņu lauka vagas likās bezgala garas. Tomēr esmu uzaudzis strādīgā ģimenē un šādi darbi man nebija nekas jauns. Kopš tāda vecuma esmu vienmēr jau strādājis un pelnījis sev iztiku,» stāsta Markus.

Mūziķis uzsver, ka ir būtiski atcerēties, ka izglītība ir pirmajā vietā un tikai tad nauda, jo citādi kuģis uzbūvēts, bet bez burām, kuras virza mūs uz priekšu.

Rakstniece Kristīne Teilāne atceras, ka jau no mazām dienām kaldināja plānus par to, kā varētu nopelnīt. Kādreiz dzīvojot Alberta ielā, pašā klusā centra sirdī, rakstniece uz betona apmales pie mājas tirgoja omītes dārzā salasītās baltās un rozā peonijas.

«Pieskaņoti saģērbos, gaiši rozā princešu kleitā, un tirgoju puķītes. Mani bieži fotografēja tūristi, tajā laikā man bija astoņi gadi. Vienpadsmit gadu vecumā staigājot pa pludmali, mēģināju tirgot saldējumu, tas ātri vien izkusa un man pašai nācās apēst to, ko nepaspēju iztirgot,» atceras Kristīne.

Vēlāk Kristīne strādāja pieczvaigžņu viesnīcā par konditora palīgu, vēl tagad Kristīne atceras metru garo papīra cepuri un kostīmu ar zelta podziņām. No šā darba viņai nācās aiziet, jo rakstniecei un patika ēst tortēm domātos dekorus.

Komentāri (24)CopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu