Gaile uzskata, ka muzeja vajadzības varētu īstenot, arī nebūvējot piebūvi. Viņasprāt, jaunā piebūve ir nevis muzeja attīstība, bet birokratizācija. Atvainojoties par argumenta aizvešanu līdz absurdam, Gaile norādīja, ka valsts naudu nevajadzētu izniekot piebūvei, jo par to varētu uzbūvēt bērnudārzu. Pēc tam, kad kolēģi kritizēja viņas pausto, Gaile diskusiju pameta.
SIA «5.IELA» pārstāve norādīja, ka tehniskā projekta izstrādātāji jūtas aizskarti, jo «aiz muguras» tiek aprunāts viņu projekts, publiski to rādot un labojot. Viņa norādīja, ka projekta izstrādātājiem bijis iespējams nosūtīt jebkādus iebildumus, kā arī ikvienam bijis iespējams piedalīties konkursā, kurā uzvarēja «5.IELA».
Savukārt akadēmiķis un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš norādīja, ka
Gunāra Birkerta piebūves projekts «emocionāli nogalina» Okupācijas muzeja ideju
, jo tieši tumšā ēka parāda padomju laikā plānotās falsifikācijas pretmetu. «Uz kādu gaišo nākotni? Vai okupācija kā nākotne?» retoriski jautāja Krastiņš, norādot, ka Birkertam nav izpratnes par to, ko okupācijas laikā pārdzīvoja latvieši, kuri palika Latvijā.
Vairāki diskusijas dalībnieki viņam iebilda, norādot, ka baltā piebūve ir laba un parāda izraušanos no okupācijas. «Birkerta doma bija, ka Latvija tagad ir brīva un tagad ir jādomā par nākotni,» uzsvēra arhitekte Maija Sinka, kura sekojusi Birkerta projekta izstrādei Okupācijas muzeja biedrības pusē.