Koncertā «Dzimuši Rīgā» būs neticama mākslinieku buķete, preses konferencē par koncertu savu viedokli pauda operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko. Dziedonis šaubījās par to, vai tāda līmeņa zvaigznes varētu sapulcināt vienuviet, piemēram, Londonā. «Ja nu vienīgi karalienes Elizabetes jubilejas svinībās,» piebilda Antoņenko.
Antoņenko: Koncertā «Dzimuši Rīgā» būs «neticama mākslinieku buķete» (7)
Koncertā «Dzimuši Rīgā», kas 6. jūlija vakarā notiks pie Latvijas Nacionālās operas (LNO), uzstāsies Rīgā dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes - Maija Kovaļevska, Inese Galante, Antoņenko, Egils Siliņš, Miša Maiskis, Baiba Skride, Iveta Apkalna, Vestards Šimkus, Raimonds Pauls un Laima Jansone, kā arī Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un diriģents Māris Sirmais, kamerorķestris «Kremerata Baltica» un īpaši šim projektam izveidots labāko mūziķu orķestris Andra Pogas vadībā.
Antoņenko pauda gandarījumu, ka šo koncertu redzēs ne tikai cilvēki Rīgā, bet arī publika citur pasaulē.
Latvijas Televīzijas (LTV) Kultūras redakcijas vadītāja un koncerta «Dzimuši Rīgā» televīzijas ieraksta producente Ieva Rozentāle pastāstīja, ka pirmo reizi šāda mēroga Latvijas notikumu translēs ne tikai LTV, bet arī Eiropas kultūras kanāls «ARTE», kas raida augstvērtīgu mūzikas programmu. Rozentāle norādīja, ka pašlaik notiek sarunas arī ar citām Eiropas televīzijām par šī koncerta pārraidīšanu, jo LTV koncertu piedāvājusi Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju apvienības (EBU) tīklā. Lai nodrošinātu augstu kvalitāti tiešraidei, kā televīzijas daudzkameru režisors uzaicināts Pīters Maniura no Lielbritānijas raidorganizācijas BBC.
Koncerta «Dzimuši Rīgā» mākslinieciskās padomes locekle Gunda Vaivode pastāstīja, ka, veidojot koncerta programmu, tā veidotāji mēģinājuši ieklausīties pašu mākslinieku vēlmēs. Vaivode norādīja, ka meistariem, kuru vārdi komentārus neprasa, vajadzējis dot iespēju parādīt sevi pēc iespējas labāk. Viņa pastāstīja, ka koncerta programmā tiks parādīti latviešu komponisti, kā arī mūsu saiknes ar Eiropu. Vaivode norādīja, ka tiks atskaņots Emīla Dārziņa «Melanholiskais valsis», Artura Maskata «Tango», kā arī Georga Pelēča «Plaukstošais jasmīns». Koncertā tiks parādīta arī Latvijas tradicionālās kultūras ietekme, atskaņojot Jāzepa Mediņa «Latvju kapričo». Klausītāji dzirdēs arī Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska, Džuzepes Verdi un Džakomo Pučinī mūziku.
Diriģents Poga norādīja, ka koncertā piedalīsies ne tikai Latvijas pazīstamākie solisti, kuri Latvijas vārdu nesuši pasaulē, bet arī ārzemēs strādājoši Latvijas orķestra mūziķi. Orķestra koncertmeistare, kura palīdz diriģentam darbā, ir vijolniece Vineta Sareika. Poga uzsvēra iespēju miljonu auditorijai parādīt tieši latviešu komponistu mūziku. Viņš norādīja, ka, kaut arī koncertā nebūs neviena jaundarba, tajā būs divas speciāli koncertam veidotas aranžijas. Viena no tām būs Ērika Ešenvalda aranžija latgaļu tautas dziesmai «Aiz ezera augsti kalni», kuru izpildīs Pauls un koklētāja Jansone.
Nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle norādīja, ka koncertā tiks izcelti latviešu mūziķi un tas, ko viņi spēj parādīt mums un pasaulei.
6. jūlija koncerts būs arī kulminācija visam koncertu ciklam «Dzimuši Rīgā», kas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas akadēmiskās mūzikas notikumu virkne. Tajā uzstājas mūzikas izcilības Gidons Krēmers, Inga Kalna, Skride, Maiskis, Mariss Jansons un daudzi citi pasaules slavu guvuši mūziķi, kuru dzimtās saknes ir meklējamas Rīgā.
Koncertu cikls «Dzimuši Rīgā» noslēgsies ar Jansona un Bavārijas Radio orķestra koncertu, kas notiks 7.novembrī plkst.19 LNO. Jansons koncertu veltīs savam tēvam diriģentam Arvīdam Jansonam, godinot viņu 100 gadu jubilejā.
Biļetes uz koncertu «Dzimuši Rīgā» pieejamas «Biļešu servisa» kasēs un «Rīga 2014» kultūras vasarnīcā «Esplanāde 2014».