Kas šobrīd ir aktuālākais, kas aizņem tavu prātu?

Par darbu Mākslas akadēmijā šobrīd nekā aktuālāka nav. Visus spēkus veltu Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalauru un maģistru darbu tapšanas procesam, cenšos palīdzēt. Tagad viss ir finiša taisnē.

Vēl jāpaspēj aizskriet līdz Venēcijas biennālei, kur piedalās Katrīna Neiburga, mūsu bijusī studente. Venēcijas biennālēs līdz šim piedalījušies 12 Vizuālās komunikācijas nodaļas dalībnieki – es domāju, normāls rezultāts.

Drīz jau arī sāksies studentu vasaras prakses, tas ar paņems laiku. Uz augusta beigām es varbūt varēšu pievērsties sev. Iespējams, rudenī būs kāda izstāde.

Šobrīd viens no taviem redzamākajiem mākslas darbiem ir objekts pie Nacionālās bibliotēkas - lielā oranžā vāze ar teksta fragmentu.

Fragments ir no Merķeļa teksta par latviešiem Vidzemē. Tas nav fragments no tā darba, ko visi zina, tas ir teksts par senākiem laikiem, par seno latviešu dzīvesveidu, par dieviem. Es pieļauju, ka tas viss var kādam radīt aizdomas, ka mēs esam mazliet agrāk kā 1918. gadā radušies...

Ko māksliniekam nozīmē iedvesma? Kā rodas mākslas darba ideja?

Iedvesma rodas tad, ja tu ļoti daudz domā, runā pats ar sevi – un tad iedvesma parādās mirklī, kad esi to pārtraucis darīt. Kādā pilnīgi citā brīdī tu pēkšņi jūti, ka nāk tā ideja.

Kā ar mūzām? Saka – katram māksliniekam vajagot savu mūzu.

Cilvēki, kuriem tā liekas, acīmredzot nepazīst šo mūzu institūtu. Grieķu mitoloģijā ir deviņas mūzas, un neviena no viņām neattiecas uz mākslu. Mūzikai, dejai, pat vēsturei mūza ir iedalīta, bet mākslai nav!

Varbūt cilvēki vienkārši jauc mūzu ar kaut ko citu?

Jā! Varbūt terminoloģijas problēma!

Runājot par iedvesmu, varbūt jāsāk kultivēt tāds jēdziens kā izdvesma. Iekšā man kaut kas ir, un, kad es to izdvešu, un tad rodas tas mākslas darbs...

Tu strādā Mākslas akadēmijā. Skolot un audzināt jaunus māksliniekus - tas varētu būt ļoti iedvesmojoši!

Esmu kā tāds spēlējošais treneris – tādu laikam redzu savu lomu. Man jācenšas, lai es būtu formā, lai no manas eksistences tajā nodaļā būtu ... kāda jēga. Tāpēc cenšos arī pats kaut ko izdarīt praktiski, ne tikai gudri komentēt.

Vai apzinies, ka esi iedvesmas avots studentiem?

Es domāju, ka nē - kāda tur no veciem kraķiem iedvesma! Es ceru, ka kādreiz esmu baiļu un satraukuma avots – tas man patiktos itin labi!

Bet katrs jauns cilvēks domā un meklē sevī pats. Lai uz kādu citu skatītos un no kāda cita gaidītu iedvesmu – tur jau jābūt joku pēterim!

Kas Tevi saista pašreizējā izstāžu praksē, kā vērtē izstāžu atklāšanu rituālus un tradīcijas?

Runājot par jauniem cilvēkiem, ļoti augstu vērtēju laikmetīgās mākslas centra kim? darbību, atbalstot jaunos māksliniekus un regulāri rīkojot jaunu mākslinieku izstādes. Nav jau noslēpums, ka izstāžu atklāšanas reti kad notiek bez dzērieniem. Šajā ziņā varu teikt, ka man patīk, ka kim? Atklāšanās tiek pasniegti ABSOLUT kokteiļi, kurus gatavo profesionāls bārmenis. Tas vienmērir process ar estētisku elementu – lai saņemtu kokteili, tu skaties uz bārmeni, kā viņš to visu dara, parunājies. Tas nav tas, kas paķert plastmasas glāzīti, pastaigāt apkārt un nākt pēc nākošās. Te bārmenis profesionāli uztaisa kokteili – tā ir kvalitāte, estētiskais baudījums, un tas ir cits līmenis, tāds elitārāks.

Vai piekrīti, ka katrs mākslinieks vēlas izcelties un tik novērtēts?

Tas man ar katru gadu kļūst arvien nesvarīgākas. Jo to taču cilvēkiem būtu jāsaprot: labāk par mani pašu neviens cits mani nesapratīs, priekš kam man vēl no malas kādu vērtētāju!

Kas tevi iedvesmo dzīvot?

Mani iedvesmo apziņa, ka dzīve ir tikai vienu reizi – čiks un cauri! Tur nav ko īpaši ķert kreņķi!

Visi grib zināt – nu kā rodas tā māksla mākslinieka galvā un kā viņš to dabū ārā no sevis.

Nu jā, ar rakstnieku viss skaidrs: viņš to dara no kreisās uz labo pusi. Bet māksliniekam vienmēr ir varianti.

Ko saki par studentiem, kad viņi sūdzas par iedvesmas trūkumu?

Stipra tēja, staigāt pa istabu šurpu turpu un domāt par tēmu! Tad būs ar garantiju!

Kāda ir mākslinieka misija?

Mākslinieka misija ir būt māksliniekam.