Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Pieminot negaidīti mūžībā aizgājušo mūziķi, grupas «Sīpoli» ilggadējo vokālistu un basģitāristu, esam apkopojuši desmit zīmīgākās Nika dziedātās meldijas. Matvejevs muzicējis ne tikai kopā ar «Sīpoliem» (grupai pievienojās 1976. gadā), bet arī projektā «Jumis», korī «Sindi putnu dārzs», uz lielās Operas skatuves u.c. TVNET izsaka visdziļāko līdzjūtību mūziķa ģimenei, sievai Ilonai un pieciem bērniem.
/nginx/o/2018/07/16/9684765t1h917c.jpg)
Sīpoli «Par spēli»
Niks Matvejevs dzimis 1958. gadā Bauskā. Nika māte bija poļu aristokrāte, kura tika deportēta uz Latviju, jo muižā, kas viņai Polijā piederēja Suvalku vojevodistē, nacistiskā Vācija pēc Polijas okupācijas atvēra Abvēra skolu. Nika tēvs bija vācbalts, kurš emigrēja 1939. gadā un atgriezās ar Vācijas karaspēku Otrā pasaules kara laikā. Sarmīte Vaivare, skolotāja un kordiriģente Bauskā, vadāja Niku Matvejevu četru un piecu gadu vecumā uz Rīgu pie profesora Ozoliņa. Mūzikas skolā mācījies akordeonu pie skolotāja Dravnieka. Paralēli mūzikai aizrāvies ar sportu. 100 metrus varējis noskriet 11 sekundēs.
/nginx/o/2018/07/16/9684766t1h5b2a.jpg)
Sīpoli «Tautu meita»
Grupas «Sīpoli» (toreiz ar citiem nosaukumiem, piemēram, «BUFETE») radošā darbība sākas 1974. gada beigās Bauskā. Īsti aktīva darbība izvēršas 1976. gadā, atnākot Nikam Matvejevam un grupai pārceļoties uz Tukumu. Tā laika repertuāru pamatā veido bijušo grupas «Katedrāle» dalībnieku - Viļņa Šmīdberga skaņdarbi, kā arī vairākas Gunāra Šimkus dziesmas. 1978. gadā, kad jau izbraukāta visa Latgale, nospēlēts ne mazums koncertu un izcīnīts tikpat cīņu ar birokrātiju, pārējiem piebiedrojas Šmīdberga kursa biedrs Mārtiņš Brauns.
/nginx/o/2018/07/16/9684767t1h7eb3.jpg)
Sīpoli «Mammu, es gribu»
«Sīpoli» un Matvejevs pievērsās arī liela formas darbiem. Koncertu pirmajā daļā skanēja teātra mūzika «Mauglim» vai mūzika no izrādes «Sirano de Beržeraks», bet otrajā daļā populāri grāvēji, piemēram, Brauna un Matvejeva dziedātais «Mammu, es gribu».
/nginx/o/2018/07/16/9684768t1h77ee.jpg)
Sīpoli «Bitīt' matos»
«Sīpolu» raženākie gadi paiet kopsaimniecībā «Mārupe».
/nginx/o/2018/07/16/9684769t1hcfbf.jpg)
Sīpoli «Es nesatiku tevi»
Neraugoties uz astoņdesmito gadu padomju cenzūras normām, «Sīpoli», līdzīgi kā «Pērkons» un «Līvi», ar laiku kļuva par populāru jauniešu grupu. Grupa savā orientējas uz koncertdarbību, izmantoja tikai oriģinālas, pašu radītas kompozīcijas, īpašu uzmanību pievēršot koncertdramaturģijai
/nginx/o/2018/07/16/9684770t1hb7ec.jpg)
Niks Matvejevs «Lielais Alberts»
/nginx/o/2018/07/16/9684771t1hfffb.jpg)
Niks Matvejevs «Jauna ēra» (no izrādes «Mauglis»)
/nginx/o/2018/07/16/9684772t1h2d15.jpg)
Jumis «Putnu Ceļš»
/nginx/o/2018/07/16/9684773t1h694b.jpg)
«Nolādēts» - mūz. Zigmars Liepiņš, vārdi Māra Zālīte, dzied Niks Matvejevs
Matvejevs sadarbojās ar daudziem komponistiem – daudziem atmiņā ir neatkārtojamais Dīterihs Zigmara Liepiņa rokoperā «Lāčplēsis» vai Kvazimodo «Parīzes Dievmātes katedrālē».
/nginx/o/2018/07/16/9684774t1h4d77.jpg)
Niks Matvejevs «Kvazimodo dziedājums»
/nginx/o/2018/07/16/9684775t1he572.jpg)
MarieN, Niks Matvejevs, Elīna Garanča un JMMS zēnu koris «Pieskaries man»
2001. gadā kopā ar dziedātāju Mariju Naumovu izdotais disks «Ieskaties acīs» saņēmis apbalvojumu Zelta disks.