Kā šodien LALIGABA veltītajā preses konferencē pastāstīja komisijas priekšsēdētājs, portāla «satori.lv» redaktors Ilmārs Šlāpins, līdz šim Latvijā nekas līdzvērtīgs nav tapis. «Šim darbam speciālbalvu nolēmām piešķirt ne vien tādēļ, ka Kuzina tā veidošanai ir veltījusi vairāk nekā 30 gadus. Ne tikai tāpēc, ka tā stāsta par Blaumani, kas ir viens no nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem un kuram bija 150.jubilejas gads. Bet galvenokārt tālab, ka pat gadījumā, ja Blaumaņa vietā būtu kāds pilnīgi nepazīstams latvietis, ir interesanti un vērtīgi izstrādāt hronoloģisku darbu par viena cilvēka dzīvi, savācot pēc iespējas vairāk informācijas,» sacīja Šlāpins.

Viņš uzsvēra, ka darbs latviešu literatūrpētniecības vēsturē ir unikāls. Pati autore, kas iedvesmojusies no krievu rakstnieka Aleksandra Puškina pētniekiem, savu tekstu grāmatā ir ielikusi visai nedaudz, taču Kuzinas radošums izpaudies mākā atlasīt informāciju, izveidojot aizraujošu Blaumaņa dzīvesstāstu.

LALIGABA tiks piešķirta piecās kategorijās

Savukārt LALIGABA šogad tiks piešķirta piecās kategorijās - labākais dzejas krājums, labākais prozas darbs, labākais ārvalstu literatūras latviskojums, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem un spilgtākā debija. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste, kopā LALIGABA saņemti vairāk nekā 70 pieteikumi.

Kā labākais dzejas darbs šogad nominēts «Jāņa Rozes» apgādā iznākušais Edvīna Raupa krājums «Mirklis šis» un trīs «Mansarda» izdotie darbi - Marta Pujāta «Nāk gaismā pati lampa», Arta Ostupa «Fotogrāfija un šķēres» un Māra Salēja krājums «Nedaudz vairāk».

Šlāpins piebilda, ka dzejā pagājušais gads bijis viens no spilgtākajiem un ražīgākajiem, un arī komisijas locekle dzejniece Anna Auziņa norādīja, ka pērn tikušas izdotas labas grāmatas, no kurām daudzas palikušas nenominētas.

Kā labākais prozas darbs nominēts apgādā «Dienas Grāmata» klajā nākušais Osvalda Zebra darbs «Koka nama ļaudis», apgādā «Zvaigzne ABC» izdotais Ievas Melgalves romāns «Mirušie nepiedod», «Dienas Grāmatas» izdotais Gundara Ignata romāns «Pārbaudes laiks» un Māras Zālītes grāmata «Pieci pirksti», ko izdevis «Mansards».

«Visas četras izvirzītās finālistes ir grāmatas, ko lasīju ar interesi un aizrautību, un visi balvai nominētie rakstnieki ir pelnījuši būt un palikt latviešu literatūrā,» sacīja komisijas locekle tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere. Toties Šlāpins uzsvēra, ka prozā 2013.gads ir bijis dīvains - iesniegtie darbi ir grūti salīdzināmi, jo tie ir atšķirīgi un rakstīti dažādos žanros.

Kā labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem nominēts Laimas Kotas (Muktupāvelas) darbs «Matilde un Terēze jeb Kā būt Te, Tur un Citur», ko izdevusi «Dienas Grāmata», Jura Zvirgzdiņa sarakstītā grāmata «Taro, Tama un Kicune», ko izdevis apgāds «Pētergailis», apgādā «Neputns» klajā nākušais Luīzes Pastores «Maskačkas stāsts» un Maritanas Dimsones «Rozā kvarca brālība», ko izdevusi «Dienas Grāmata».

Labākajam ārvalstu literatūras latviskojumam nominēta Māra Poļakova par Edvarda Vitmora romānu ciklu «Jeruzālemes kvartets», ko izdevusi «Dienas Grāmata», Maima Grīnberga par Katjas Ketu grāmatu «Vecmāte», ko izdevusi «Dienas Grāmata», Dace Meijere par Roberto Bolanjo romāna «2666» tulkojumu, ko izdevis «Neputns» un Guntars Godiņš par grāmatu «Artura Alliksāra Dzeja», ko klajā laidis «Mansards».

«Tulkoto darbu izdevējiem 2013.gads ir bijis ražīgs. Tajā izdots daudz labu darbu, starp kuriem nebija viegli atlasīt piecus labākos,» norādīja Šlāpins. Savukārt komisijas locekle literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane piebilda, ka šī nominācija katru gadu ir pati sarežģītākā, bet tas parāda, ka tulkotāju kvalifikācija ir lieliska. «Katrs būtu pelnījis speciālbalvu,» sacīja Kolmane .Tāpat viņa uzsvēra, ka grūti ir salīdzināt dzejas un prozas tulkojumus, jo tie tomēr ir atšķirīgi žanri.

Savukārt uz spilgtākās debijas titulu šogad pretendē Henriks Eliass Zēgners ar apgādā «Mansards» izdoto dzejoļu krājumu «Elementi», Jānis Joņevs ar «Mansarda» izdoto prozas darbu «Jelgava‘94» un Jeļena Glazova ar bilingvālo dzejas krājumu «Transfēri», ko klajā laidusi biedrība «Orbīta».

Kā izteicās komisijas loceklis literatūrkritiķis un dzejnieks Arvis Viguls, šajos darbos ir redzams apzināts autoru ceļš uz literatūru, tie nav jaunu autoru neveikli pirmie mēģinājumi, kas nejauši nokļuvuši starp «Literatūras gada balvas» nominantiem.

Kā pastāstīja Šlāpins, tikuši iesniegti arī tādi darbi, ko nevar iekļaut nevienā no piecām kategorijām. Tālab ar laiku, iespējams, atsevišķu kategoriju varētu piešķirt dokumentālajai prozai un fantāzijas literatūrai.

Toties Konste norādīja, ka ikviens tiek aicināts pievērst uzmanību ne vien grāmatu autoriem, bet arī tam, kādas izdevniecības dominē nominēto grāmatu sarakstos. Tāpat viņa mudināja pievērst uzmanību grāmatu redaktoriem, kuru darbs ne vienmēr tiek pienācīgi novērtēts.

Mūža ieguldījums un ceremonija

Kā ziņots, Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēmusi piešķirt šogad mūžībā aizgājušajai rakstniecei un māksliniecei Margaritai Stārastei.

«Tā nebija gadījies, ka laureāts aiziet mūžībā starp balvas piešķiršanu un saņemšanu,» sacīja Konste, norādot, ka balvu saņems Stārastes ģimene.

LALIGABA vizuālo seju, kas ir no klūgām un dzeloņdrātīm vīts vainags, šogad veidojis dzejnieks Andris Akmentiņš. Kā norādīja Konste, Akmentiņa un rakstnieces Noras Ikstenas izdomāto devīzi «Rakstnieku rota» var saprast dažādi. No vienas puses, rakstnieki var būt kā jauniesaucamie, no otras - rota simbolizē arī rotaslietu. Viņa gan piebilda, ka to nevajadzētu saistīt ar notikumiem Ukrainā, jo ideja par šādu LALIGABA identitāti radusies pirms tiem.

Konste arī piebilda, ka ar LALIGABA nominētajiem darbiem plašāka publika varēs iepazīties grāmatu veikalā «Nice Place Mansards». 11.aprīlī plkst.18 grāmatu veikalā būs klausāmi nominēto dzejas darbu lasījumi, bet 16.aprīlī plkst.18 tur izskanēs nominēto prozas darbu lasījumi. Visi pasākumi pieejami ikvienam interesentam bez maksas.

Balvas ieguvējs katrā no nominācijām tiks paziņots un apbalvots Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijā 24. aprīlī mūzikas namā «Daile», saņemot naudas balvas un balvas simbolisko veidolu - LALIGABA lampu, kuras idejas autors ir dizaina studija «Mājo». Balvas veidola koncepcijas pamatā ir grāmata kā gaismas simbols, tādējādi atklājot literāri augstvērtīgu darbu spēju izgaismot domāšanu, emocijas un sapratni. Balva kā augstākā atzinība par ieguldījumu Latvijas literatūrā reizē kalpo arī kā funkcionāls interjera priekšmets Latvijas literātu mājvietās, gadu gaitā iedzīvinot simbolisku Latvijas literatūras gaismas lauku.

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. 2001.gadā tika sākta tradīcija ik gadu izvērtēt literāro veikumu un piešķirt balvas literatūrā, kas uzskatāmas par profesionālāko novērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Kopš 2010.gada par balvu rūpējas Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Literatūras centrs.

Jaunumi saistībā ar balvu tiks publicēti mājaslapā «www.laligaba.lv».