«1921. gadā Anna Brigadere sarakstīja pasaku lugu, un tā ir ārkārtīgi bagātīgs, vairākos uztveres līmeņos lasāms, piesātināts un iztēli rosinošs dramaturģiskais materiāls,» saka režisors Reinis Suhanovs. Lugas fabula latviešu bērniem ir zināma kopš mazotnes. Reiz dzīvoja kāds tēvs un viņam bija meita, čaklā un kārtīgā Maija. Apprecoties otrreiz, viņš nezināja, ka jaunā sieva ir ragana. Arī viņai bija meita Paija, kas gan nemaz nedomāja mācīties strādāt. Tikmēr debesīs Pērkons bija saspēris gabalu gabalos Zeltozolu. Saules meitas visus tā gabalus atrada, bet galotni nē. Tā kā Pasaules koks, kas dod gaismu pasaulei, bez galotnes nespīd, Laima – Saule devās uz zemi meklēt cilvēku, kas spētu nokāpt pazemē, atrast galotnīti, izvest no pazemes tos, kas nokļuvuši velna kalpībā, un pa pupu uzkāpt debesīs.
«Luga ir saprotama sadzīviskas pasaku realitātes līmenī, bet to var lasīt arī mitoloģiskā līmenī,» savu ieceri skaidro režisors. «Jo Brigaderes izmantotās lugas fabulas pamatā ir ļoti sens iniciācijas rituāls, pusaudzim pārkāpjot pieauguša cilvēka dzīves slieksni. Tā ir būtiska starpība: bērns var sekot savām iegribām, pat būt ļauns, jo neapzinās starpību starp labo un ļauno, bet pieaugušam cilvēkam jārīkojas pareizi un jābūt labam».