Pharrell «G I R L»

(Columbia)

8/12

«Neptunes» producētais skanējums dominēja popmūzikas topos vairākus gadus. Snūpa «Drop It Like It's Hot», Džastina Timberleika «Like I Love You», Britnijas Spīrsas «I'm a Slave 4 U» ir tikai daži no grāvējiem. Paralēli «The Neptunes», Hugo un Farels kopā ar kolēģi Shay izdeva ierakstus kā grupa «N.E.R.D.» (skat. recenzijas).

Tomēr pagājušā gadu desmita otrajā pusē, kā jau tas popmūzikā notiek, industrijā ienāca jauni producenti, jauns skanējums un Farela un kompānijas nedaudz vienveidīgā skaņu palete sāka zaudēt savu aktualitāti. Arī paša Farela pirmais soloalbums «In My Mind» (skat. recenziju), kura izdošana vairākkārt pārcelta, nebija īpaši veiksmīgs - ne muzikāli, ne komerciāli. Pēdējā brīdī uzcepto hitu ar Kanjē Vestu «Number 1» prestižais interneta izdevums «Pitchfork» nodēvēja par abu producentu zemāko karjeras punktu...

Farels rokas nenolaida un turpināja ražīgi strādāt, producēdams Madonnas, Britnijas un jaunās popzvaigznes Afijas (Uffie) ierakstus, taču top40 jau kādu laiku valdīja Deivida Getas dejiskie bīti, kas arīdzan hiphopa mūzikā ienesa klubu mūzikas vēsmas.

Esam nonākuši līdz 2013. gadam un «Daft Punk». Jau esmu rakstījis, ka šā franču dueta albums «Random Access Memories» ir viens no tiem hrestomātiskajiem darbiem, kas pārrakstījis mūsdienu popmūzikas vēsturi. Līdz ar šīs plates iznākšanu pēkšņi blakus sintētiskajai deju mūzikai, boibendiem un talantu šovu zvaigznēm topos nonāca silts, autentisks septiņdesmito gadu beigu fanks, kas aizsāka jaunu mūsdienīga fanka vilni (skat. resursus). Pie šīs revolūcijas pirkstu pielicis arī Farels, atgūdams zaudētās superproducenta pozīcijas.

Tādēļ nav brīnums, ka uz Timberleika, Robina Tika, Bruno Marsa, Džaneles Monē «jaunā fanka» viļņa, kā arī veiksmīgā skaņu celiņa multfilmai «Nejaukais es» («Despicable Me») Farels nolēmis izdot jaunu plati, kuru velta visām sievietēm, kas viņam karjeras laikā palīdzējušas un asistējušas.

Muzikāli ierasts ir ļoti «farelisks». Viljamss citē R&B, soula, fanka klasiku, citē pats sevi un izmanto tos elementus, kuri pierādījuši, ka darbojas. Piemēram, albumā ir kopdarbs (dziesma «Gust of Wind») ar «Daft Punk», kas būtībā ne ar ko neatšķiras no franču dueta un Farela hita «Lose Yourself to Dance». Arī sadarbība ar Džastinu Timberleiku («Brand New») nav nejauša un ieturēta klasiskā Maikla Džeksona «Thriller» ēras stilistikā. «Hunter» jūtama Prinsa (Prince) ietekme, arī «Gush» balstās uz klasiskas fanka ģitāras rifa, tiesa, šoreiz to nav iespēlējis Nails Rodžers (Nile Rodgers) (viņš spēlē rifu «Daft Punk» hitā «Get Lucky»).

Plates centrs ir bezbēdīgā, viegli blūzīgā «Oskaram» nominētā dziesma «Happy» no «Despicable Me 2» skaņu celiņa, kura jau vairākas nedēļas ir pieprasītākā dziesma abpus okeānam.

Albuma otra puse ir mazliet eksperimentālāka. Astoņu minūšu garajā «Lost Queen» cauri skan kāds vīriešu kora sampls, turklāt skaņdarba vidū vairākas sekundes dzirdama tikai vēja un okeāna viļņu šalkoņa. Savdabīgs ir arī noslēdzošais «It Girl» ar Mārvinam Geijam raksturīgām perkusijām

Jāpiemin arī Mailijas Sairusas, Ališas Kīzas, JoJo un vēl pāris skanīgu balsu piedalīšanās šajā ierakstā, kā arī «oskarotā» Hanza Zimmera (Hans Zimmer) stīgu aranžijas.

Patīkama, pavasarīga plate!

Izdošanas datums - 03.03.14.