Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Izdod Ingmāra Līdakas grāmatu «Zoodārzs manā pagalmā» (32)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Šodien «Baltijas grāmatu svētku 2014» laikā Ķīpsalas izstāžu hallē notika Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza ilggadējā «runasvīra» un Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) pirmās grāmatas «Zoodārzs manā pagalmā» prezentācija, informē «Apgāda Zvaigzne ABC» Reklāmas un mārketinga daļas speciāliste Vineta Tropiņa.

«Zoodārzs manā pagalmā» pirmkārt ir sirsnīguma un iejūtības pārpilns veltījums autora dzimtajām «Skaru» mājām, kurās aizvadīta ne tikai bērnība, bet kurās arī tagad autors pavada teju ikkatru brīvo brīdi. Mežos un laukos, kā arī piemājas dārzā un pat bēniņos un pagrabā sastapts tik daudz dzīvās radības, ka gribējies par šiem klusajiem vai skaļajiem kaimiņiem no dzīvnieku pasaules pavēstīt arī citiem.

Kaut apceļojis Sumatras, Javas un Jaungvinejas džungļus, viņš tomēr ar dziļu pārliecību gatavs teikt, ka nav interesantākas vietas par viņa dzimto māju pagalmu ar visiem tā gaidītajiem un ne tik gaidītajiem apdzīvotājiem.

«Zoodārzs manā pagalmā»
«Zoodārzs manā pagalmā» Foto: publicitātes


Labākajās Džeralda Darela un Kārļa Griguļa tradīcijās autors savij stāstījumu par dzīvniekiem gan ar kurioziem atgadījumiem no paša un tuvinieku dzīves, gan ar vērtīgu informatīvu bagāžu. Līdaka raksta raitā un humorpilnā stilā, kurā ietverts gan smaids par dzīvnieku, gan - tikpat labi - smaids par cilvēku. Grāmatā būs atrodams gan stāsts par to, kā stārķis pārbiedēja visus «Skaru» māju iemītniekus, gan pareizas būrīšu darināšanas instrukcijas, gan stāsts par to, kā susuris pazaudēja asti, gan ērču iemīļotākie «mežā ejamo» apģērbu apraksti u.c.

Grāmatu ilustrē bagātīgs krāsainu fotoattēlu klāsts, kas palīdzēs atpazīt dažādo stāstu varoņus - putnus, dzīvniekus un kukaiņus, turklāt daudzi kadri notverti patiesi unikālās situācijās un redzami nevis, kā ierasts, statiski, bet darbībā.

«Dažs sabiedrībā pazīstams cilvēks pie pirmās grāmatas rakstīšanas ķeras pēc aiziešanas pensijā. Līdaku uz pāris mēnešiem priekšlaicīgā «pagaidu pensijā» aizsūtīja nejauši gūta trauma, un, pa logu skumji raugoties, kā kūsā dzīvība mājas pagalmā un dārzā, tapa dzīvespriecīgs stāsts par dzīvniekiem - izzinošs, gana zinātniski precīzs un vienlaikus nebēdnīgs un izklaidējošs,» par darba tapšanu stāsta Tropiņa.

www.zvaigzne.lv

Nepalaid garām!

Uz augšu