Eirovīzijas nacionālās atlases dalībnieks Dāvis Matskins piedalās pusfinālā ar dziesmu «I need more», dziedātājs labprāt brīvajā laikā liek puzles vai kopā ar brāli spēlējas ar lego.
Dāvis Matskins slavas dēļ kails neskrietu pāri tiltam (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dāvis Matskins Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālam gatavojas atbildīgi. Tiek trenēta balss, un tam arī pievērsta vislielākā uzmanība, lai balss nesagādātu pārsteigumus.
«Muzicēt sāku 17 gadu vecumā. Grupā biju ģitārists, taču tad radās vajadzība pēc dziedātāja, izdomāju pamēģināt. Pamazām izdevās labāk. Tad piedalījos karaoke čempionātā, kur ieņēmu 2. vietu. Vēl jau ceļš tiek tikai būvēts,» skaidro Dāvis.
Dāvim nav konkrētu virsotņu, kuras viņš vēlētos sasniegt, viņš vēlas, lai pēc katra koncerta justu gandarījumu.
«Par pagaidām augstāko muzikālo sasniegumu uzskatu dziedāšanu kopā ar savu elku Pitu Andersonu. Tas nav kas tāds, ko var pielikt pie sienas, taču tas priecē sirdi un nekad netiks aizmirsts vai apbērts ar putekļiem,» tā Dāvis.
Dāvim būtiskāks par slavu, popularitāti, visu cilvēku apbrīnu ir veids, kā kļūt slavenam.
«Tu vari kļūt slavens, pārskrienot Vanšu tiltu kails, taču to neplānoju darīt. Vai tas nozīmē, ka man tas nav būtiski? Ir jāstrādā, ir jāsniedz koncerti un nekad nedrīkst aizmirst, ka skatītājs katrreiz vērtē no jauna. Slava tikai nāks līdzi, ja to atcerēsies,» skaidro Dāvis.
Dāvis speciāli nepiesakās nevienam realitātes šovam tieši tā faktora dēļ, ka nevēlas ātri kļūt pazīstams.
«Ja tev vēl nav ko piedāvāt, kāda jēga no lielas slavas? Domāju, ka jābūt otrādi. Vispirms pierādi sevi, un tad pamazām, pati no sevis, slava tev sāks sekot,» tā Dāvis.
Ikdienā Dāvis strādā lidostā, veikalā par pārdevēju. Puisim patīk viņa darbs, jo nākas satikt daudzus cilvēkus no dažādām valstīm. Puisis smejoties saka, ka tas rada sajūtu, ka atrodies gandrīz vai Eirovīzijā.
«Brīvajos mirkļos muzicēju, mūzika ir kā darbs un izlaide vienlaicīgi. Citos brīžos lieku ar brāli lego, vai arī pats ar sevi puzli,» izklaides paradumus atklāj Dāvis.
Dāvis pats raksta arī dziesmas, taču lielāko daļu palaiž zudumā nepublicējis, jo vienmēr jūt, ka kaut kā pietrūkst, taču pēdējie centieni paliek arvien labāki un labāki.
«Izdzirdot jautājumu par dzīves vadmotīviem, man galvā sāka skanēt «Benny Hill» ievada dziesma,» domīgi atklāj Dāvis.