Harolda Pintera lugas darbība notiek slēgtā «dziedniecības» vai «atpūtas iestādē», kurā pacientiem vai klientiem nav vārdu, tikai numuri, bet paši «dziednieki» balansē uz vājprāta un vardarbības robežas. Šo lugu Pinters sarakstīja 1958. gadā, bet tobrīd pats to uzskatīja par neveiksmi un atlika malā. 70. gadu beigās, uzzinājis, ka lugas situācija atgādina to, kas notiek Padomju Savienībā, proti, psihiatriskajā slimnīcā ar absurdu diagnozi – «paranojālas formas šizofrēnija» – iesloga disidentus, Pinters saprata, ka negribot uzrakstījis politisku antiutopiju. Saīsinājis lugu, viņš pats to 1980. gadā iestudēja, pēc tam vairākkārt atkātojot. Arī jaunais režisors Jānis Znotiņš atzīst, ka, izvēloties lugu, tobrīd pat nenojautis, cik aktuāla tā kļūs pēc iestudēšanas, kad politiskie notikumi liks atcerēties par padomju varas laikiem un tikumiem. Uzvedums veidots kā asa groteska, ļaujot aktieriem Krišjānim Salmiņam, Mārtiņam Liepam, Skaidrītei Putniņai, Ingum Kniplokam, Mārtiņam Upeniekam, Ilzei Pukinskai un Anetei Saulītei-Romanovskai veidot savus varoņus vienlaikus psiholoģiski pamatoti un līdz karikatūrai izkāpināti.

Borisa Pasternaka izcilā romāna «Doktors Živago» dramatizējums un inscenējums, ko veikusi režisore Indra Roga, ir savdabīgs turpinājums viņas uzvedumam «Zojkina kvartira» (Zojas dzīvoklis). Režisore uzskata, ka Pasternaka romānu, kā jau labu literatūru, var lasīt vairākos veidos. Tas vienlaikus ir stāsts par cilvēku sarežģītajām attiecībām: kā izveidojusies dzīve doktoram Jurijam Živago (Kaspars Zāle), mīlot un ilgojoties pēc divām sievietēm – sievas Toņas (Ieva Puķe) un kopš agras jaunības apbrīnotās Laras (Elīna Vāne); kā samezglojušās Laras jūtas starp trim vīriešiem – viņas likteni salauzušo advokātu Komarovski (Agris Māsēns), cienīto, bet nemīlēto vīru Pāvelu Streļņikovu (Imants Strads) un viņa pretmetu – Živago. Taču tikpat lielā mērā tas ir stāsts par pārmaiņām, ko pasaulei atnesis I pasaules karš un revolūcija Krievijā vai – gluži pretēji – par nepārejošām lietām: par cilvēka gara dzīvi, ticību, cerību un mīlestību. Uzvedumā ir sarežģīta laiku un notikumu mija, kas liek to skatīties ar koncentrēšanos un izjūtu.