Uz reāliem notikumiem balstītā filma ir stāsts par apbrīnas vērto un dažkārt arī komisko mākslinieces Mārgaritas Kīnas dzīvi (viņa kļuva slavena XX gadsimta 50. gados).

Lai gan tā ir biogrāfiska drāma, režisora stila pārzinātāji saprot, ka viņš nav aprobežojies ar parastu stāstu. T. Bērtona asais teleskops pievērsts publikai jau filmas plakātā. Tajā attēlotā meitene ar milzīgajām acīm itin kā vilina noskatīties šo filmu, kas radīta par skumju un vienlaikus smieklīgu situāciju. Māksliniece Mārgarita attēlo bērnus ar lielām acīm. Vīrs pārliecinājis viņu, ka vīrieša gleznām būs daudz lielāki panākumi nekā sievietes gleznām. Pamatīgi pārliecinājis un pats noticējis, ka ir mākslinieks. Cīņā par «savu» daiļradi viņš ir gatavs izmantot visus līdzekļus.

Bērtons ir režisors ar neatkārtojamu rokrakstu, atzinību izpelnījušās viņa sirreālistiskās filmas tumšā toņkārtā. Viņš kļuva slavens 1988. gadā, kad mazbudžeta fantāzijas komēdija «Bītldžūss» ASV nopelnīja 80 miljonus dolāru un kļuva par vienu no gada finanšu sensācijām.

Tims Bērtons dzimis Kalifornijā, bija kautrīgs zēns, viņam patika zīmēt un skatīties filmas par briesmoņiem. Šīs aizraušanās noveda Timu Kalifornijas mākslas skolā. Pēc tās beigšanas viņš saņēma uzaicinājumu strādāt kompānijā «Walt Disney» par mākslinieku multiplikatoru. Kompānija plaukstošajam talantam deva radošu brīvību. Pēc vairākām īsmetrāžas filmām Tims Bērtons visus pārsteidza ar animācijas filmu «Frankenkrancis» (1984). Taču filmu atzina par bērniem nepiemērotu, tāpēc tā netika demonstrēta kinoteātros. Pirms dažiem gadiem režisors radīja jaunu «Frankenkranča» versiju.

Vairāk nekā trīsdesmit gadu garajā karjerā režisors arvien eksperimentējis un veidojis daudzus dīvainus projektus. Ar filmu «Edvards Šķērrocis» (1990. g.) sākās ilga sadarbība ar Džoniju Depu, kas turpinājās līdz filmai «Alise brīnumzemē» (2010. g.) un turpinās vēl joprojām, jo 2016. gadā paredzēts uzņemt šīs pasakas turpinājumu.