«Pastāvīgā toņa un stila maiņa, kā arī šaudīšanās starp realitāti un izdomu lielākoties ir veiksmīga, lai iedzīvinātu sauso vēsturi,» rakstīts žurnālā. Recenzents atzīmējis, ka, viņaprāt, Krilovs nemeklē atriebību, bet vēlas samierināties vai arī vismaz gūt skaidrākas atbildes par sava tēva likteni. «Vairāk nekā 60 gadus, kopš VDK saņēma ciet viņa tēvu, Krilovs īsti negūst atklājumus par patiesību, bet viņš pieņem līdz pusei uzrakstītu pēdējo nodaļu, saprotot, ka tikai puse cilvēka dzīves pieder vēsturei. Otra puse ir paša rokās,» rakstīts recenzijā.

Jau ziņots, ka Latvijas nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu nosaukts režisora Krilova personiskais stāsts par sevi un tēvu «Uz spēles Latvija», kuras producents ir Uldis Cekulis. No kino arhīvu materiāliem viņa stāsts par tēvu cieši savijas ar Padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru-angļu-amerikāņu izlūkdienestiem. Čekas sausās un skarbās nopratināšanas protokolu lapas filmā atdzīvojas melnbaltās plastilīna animācijās. Filmā redzama kontrastaina un ironiska kino arhīvu montāža. Vēstures notikumos filmā palīdz orientēties arī atdzīvināta Eiropas politiskā karte un grafikas.

Filmas atslēgas kods ir gadaskaitlis 1949. Šajā gadā ir piedzimis filmas režisors. 60.gados ar čekas līdzdalību Latvijā top grāmata, pēc tam arī aktieru filma «Kad lietus un vēji sitas logā», vēlāk arī televīzijas pseidodokumentāls seriāls par to, kā padomju čekisti apveda ap stūri rietumu spiegus. Filmā šī propaganda tiek atmaskota.

Filmas stāstu veido cilvēku likteņi, kas dažādu iemeslu un motivācijas rezultātā ir kļuvuši par šīs «spēles» dalībniekiem. Režisors vairāku gadu garumā ir savācis unikālu dokumentu, liecību, čekas apsūdzību materiālu klāsts, kā arī intervijas ar reāliem prototipiem un ekspertiem.

Krilova filma «Uz spēles Latvija» pirmizrādi piedzīvoja kinoteātrī «Splendid Palace» pērn 23. augustā.