Pirms nepilna gada kristīgās mūzikas izpildītājs Oskars Deigelis prezentēja savu studijas albumu «Izglābts»; šajā laika posmā daudz kas ir mainījies, dziedātājs vairs neizpilda kristīgo mūziku un ir aizgājis prom no baznīcas.
Oskars Deigelis pamet baznīcu, nevis Dievu (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Divdesmit gadus vecais dziedātājs ir pievērsies popmūzikas lauciņam un sācis jau raženi strādāt. Oskars Deigelis šā gada «Eirodziesmas» konkursam ir iesniedzis veselas divas dziesmas.
«Pirms «Eirodziesmas» konkursa nebiju ierakstījis dziesmas angliski, reizēm tikai uzstājoties dziedāju angļu mēlē. Vienu dziesmu sarakstīja mūziķis Uģis Jēkabsons, dziesma ieturēta tautas mūzikas stilā, man tas ir kas jauns un interesants. Otrā ir mana dziesma, tas ir mans pirmais eksperiments rakstīt vārdus angliski. Dziesma ir skarba, tajā ir dziļš personisks vēstījums. Esmu atgriezies pie popmūzikas, vairāk neizpildu reliģisku mūziku,» tā Oskars.
Ja jaunajam vīrietim jāizvēlas, kuru dziesmu viņš pats labprātāk vēlētos redzēt «Eirodziesmas» pusfinālā, viņš nedomājot nosauc savu rakstīto dziesmu.
Dziesmai līdzi iet dziļš personisks vēstījums, kas puisim ir ļoti tuvs, jo skar viņa paša dzīvi pēdējo mēnešu laikā.
Skaņdarbs stāsta par to, ka ir tik daudz teoriju, kuras tiek mums stāstītas, nebeidzami mēģinājumi skalot smadzenes, vienalga, vai tā būtu politika, reliģija vai cilvēku uzspiestais viedoklis.
«Cilvēkiem patīk visus iedalīt «kastītēs»: ja esi biznesmenis, tev ir jāģērbjas šādi un jābūt tādam, ja esi aktieris, tev ir jāģērbjas šādi un jābūt tādam, tā turpinot, līdz visi cilvēki iedalīti savā «kastītē». Dziesmas piedziedājumā ir vārdi – paklusē, negribu tevi dzirdēt un neuzspied man savas domas un vārdus, nespied mani piekrist sausam viedoklim. Iespējams, kāds saskatīs klišejas, bet tā nu es domāju,» stāsta Oskars.
Oskars nav aizgājis prom no ticības, puisis vienkārši ir sapratis, ka reliģijai un baznīcai ar Dievu nav nekāda sakara.
«Reliģija ir cilvēku izveidoti parametri, pēc kuriem dzīvot un pēc kā vadīties, lai turpinātu atrasties savā «kastītē», Dievs ir cita lieta, no Dieva es neesmu aizgājis. Mana dzīve vienkārši vairāk nav saistīta ar baznīcu. Vienu mirkli es biju pārāk aizrāvies ar ticību, pārāk dziļi iegrimis tajā visā iekšā, labi, ka attapos,» atklāj Oskars.
Dziedātājs priecājas, ka reiz ir gājis uz baznīcu un aktīvi tur darbojies; ja nebūtu bijušās daudzas lietas, kuras vairāk nav Oskara dzīvē, viņš nebūtu tāds jauns vīrietis, kāds ir tagad.
«Cilvēki bieži man pārmet nenoteiktību, jo es vienā dienā domāju tā, bet jau nākamajā citādāk. Es negrasos palikt pie viedokļa, ko kādreiz esmu izteicis. Es lēnām pieaugu, pilnveidojos, un tas maina viedokli. Man ir tikai divdesmit gadu,» nobeidz Oskars.
Pēc ilgiem laikiem Oskars jūtas kā viņš pats, dziedātājs ir laimīgs un pats veido savu dzīvi. Deigelis jūtas brīvs.