Kā izpaužas «kaušanās» ar klausītāju?
Jūtu, ka ir tādi klausītāji, kuri sākumā bija ar mums kopā, bet tagad ir mazliet uzmetuši lūpu, jo uzskata, ka esam nodevuši īstās astro roka vērtības, jo mūzikā parādās vairāk elektronikas. Kā jau jebkuras muzikālas izmaiņas, tas rada arī jaunus mūzikas cienītājus, kam tieši patīk šī elektronikas piedeva. Sēdēt uz vietas nav jēgas, ir jāattīstās un jāizvirza jauni izaicinājumi.
Jūs kā grupa minimāli runājat par lietām, kuras ir ārpus mūzikas lauciņa.
Mēs vienmēr esam mēģinājuši runāt tikai par mūziku. Ir visādi izņēmumi, kurus mēģinām atstāt par izņēmumiem. Ja mēs tā nedarītu, zustu pamats, jo tu esi vai nu mūziķis, vai sabiedrības personība, manuprāt, ir būtiski nosargāt to atšķirību.
Apvienot abas lietas nevar?
Ja normāli virzies pa karjeras kāpnēm, kļūsti pazīstamāks un, protams, tas nozīmē, ka kļūsti par daļu no cilvēkiem, kuri ir populāri sabiedrībā. Tomēr joprojām vēlos, lai mani pirmām kārtām uztver kā mūziķi, lai neaizmirst, ka esmu dziedātāja, nevēlos nevienam asociēties ar to, ka man ir foršs sunītis.
Vai ir piepildījušies sapņi, kurus izvirzīji, sākot darboties mūzikā?
Pirmais sapnis bija spēlēt klubā «Depo», tas piepildījās, tālāk sekoja sapnis par albuma izdošanu, tas arī piepildījās, sekoja vēlme dzirdēt dziesmu pa radio, arī tas piepildījās. Kad dzirdēju dziesmu pa radio, pirmo reizi atrados «Statoil» veikalā un nekautrējos dziedāt līdzi, lai ikviens saprot, ka tā ir mana dziesma. Atskatoties uz tā brīža prieku, nevaru nesmaidīt, tā bija svētlaime.