Indras Reinholdes kamerbalets (Latvija) ir profesionāla laikmetīgā baleta kompānija. Kamerbalets guvis arī starptautiska mēroga panākumus, 2013.gada kļūstot par Parīzes starptautiskā horeogrāfijas konkursa «Contemporain versus Urbain 2013» finālistu. Kamerbaleta mākslinieciskā vadītāja Indra Reinholde ir starptautiskā Maijas Pļiseckas baleta konkursa laureāte un baletmeistare ar sešpadsmit gadu pieredzi laikmetīgā baleta žanrā, septiņpadsmit baletu autore, iestudējusi savus darbus tādos pazīstamos baleta teātros kā Marijas teātris Sanktpēterburgā, teātris «Krievu balets» Maskavā, Jekaterinburgas Dejas teātrī un citur.

Kā radās ideja par laikmetīgā baleta kopprojektu «Borderless»?

Indra: Strādājot pie dejas izrāžu jauniestudējumiem kamerbaletā un citur, es ik pa laikam esmu analizējusi savu dejas stilu un tā piederību vienam vai otram dejas mākslas žanram. Kaut arī, raksturojot savu dejas valodu, esmu minējusi apzīmējumu «modernais balets», mani aizvien ir nedaudz mulsinājusi pati nepieciešamība stingri novilkt žanru robežas. Savos darbos esmu izmantojusi gan baleta, gan laikmetīgās dejas valodu. Vērojot dejas mākslas tendences Eiropā un citur pasaulē, bieži esmu sastapusies ar tendenci nojaukt robežas, apvienot dažādus dejas leksikas elementus. Šī tendence izpaužas arī dejotāju sagatavotībā – mūsdienās

Eiropas un citu valstu dejotāji pārsvarā ir universāli – vienlīdz spēcīgi gan baletā, gan laikmetīgajā dejā.

Tādēļ man šķita un tagad esmu pārliecinājusies, ka tas tā tiešām ir, ka kamerbaletam šāda veida starptautiskas sadarbības pieredze būtu ļoti vērtīga. Kopīgā jaunrades procesā sastopoties dejotājiem no dažādām valstīm – tātad dažādu kultūru pārstāvjiem, notiek vērtīga pieredzes apmaiņa, savstarpēja bagātināšanās. Bet visbūtiskākais, protams, ir pati izrāde, jaundarbs, kas tapa sadarbības projekta ietvaros.

Kāpēc šo projektu dēvējat par unikālu baleta vēsturē? Ir jau bijuši viesmākslinieki baleta izrādēs un kopdarbi...

Indra: Projekta unikalitāti minēju Latvijas baleta vēstures kontekstā, jo citviet pasaulē šī ir ierasta prakse. Savukārt Latvijā

mūsdienu jeb laikmetīgais balets vispār ir reti sastopama parādība.

Laikmetīgā baleta izrādes tiek iestudētas Latvijas Nacionālajā baletā, bet tur pārsvarā notiek otrādi – horeogrāfs tiek uzaicināts no ārvalstīm, bet dejotāji ir vietējie. Projektā «Borderless» savukārt ārvalstu dejotāji strādā ar Latvijas horeogrāfi.

Kur atradāt ārvalstu dejotāju pērles - Nam Keun An, Raul Tamez un Marc Ballo?

Indra: Jūnijā tika veikta dejotāju atlase pēc viņu atsūtītajiem videomateriāliem, tādējādi var teikt, ka drīzāk viņi atrada mūs un pieteicās atlasei. Šie dejotāji bija iepazinušies ar kamerbaleta izrāžu videomateriāliem, un viņus bija ieinteresējusi iespēja strādāt ar šāda veida horeogrāfiju. Gribu piebilst, ka interese bija diezgan liela, tādēļ man bija iespēja izvēlēties patiešām labus dejotājus, piemēram, Dienvidkorejas dejotājs Nams Keuns Ans ir trīskārtējs starptautisku konkursu laureāts, arī Marks Ballo (Spānija) ir ieguvis vairākas godalgas konkursos.

Kā izvērtās sastrādāšanās? Daiļās latviešu dejotājas un karstasinīgie puiši?

Indra: Man šķiet, ka sastrādāšanās procesu visbūtiskāk ietekmēja visu dalībnieku entuziasms un ieinteresētība gan pašā radošajā procesā, gan rezultātā.

Dejas mīlestība apvienoja gan daiļās latviešu dejotājas, gan karstasinīgos puišus.

Protams, satiekoties dejotājiem ar atšķirīgu dejas un arī plašāk – kultūras pieredzi, pilnīga savstarpēja izpratne nerodas uzreiz, tādēļ darba procesā bija arī brīži, kad nācās pievērst vairāk uzmanības šim aspektam, taču kopumā var teikt, ka diezgan ātri izveidojās saliedēta komanda.

Minējāt, ka dejotāja profesionalitāte slēpjas tajā, vai viņš spēj izdejot savu tēlu, radot to ar miesu un asinīm... Vai tas nav sarežģītāk kā aktiermākslā, kur tev ir palīgs valoda un skaņa?

Indra: Katram mākslas veidam ir sava specifika un savi izteiksmes līdzekļi, tādēļ nedomāju, ka no šāda aspekta var salīdzināt dejas teātri ar dramatisko. Arī dejas izrādē ir aktiermāksla, tikai tā izpaužas citādāk nekā dramatiskajā teātrī. Noteicošais ir tas, vai dejotājs ir patiess savā izpausmē, jo tikai tad arī skatītājs spēs viņam ticēt un just līdzi. Cik tas ir sarežģīti – to lielā mērā nosaka gan dejotāja talants, gan pati horeogrāfija. Ja dejas valoda sevī ietver noteiktu vēstījumu, emociju, rakstura izpausmi, tad dejotājam ir vieglāk šo raksturu izveidot, sajust un parādīt. Jāpiebilst, ka šajā izrādē aktiera meistarībai ir patiešām ļoti liela nozīme, praktiski visa izrāde veidota, atklājot konkrētus raksturus, to izpausmes un konkrētas emocionālas situācijas šo varoņu dzīvē.

Kas bija visizaicinošākais šajā kopprojektā?

Indra: Šīs izrādes tapšanas process bija patiešām interesants – lai gan mana iecere jau bija gatava vēl pirms sākās mēģinājumi, sastopoties un strādājot ar šiem cilvēkiem,

izrāde sāka veidoties no jauna, iegūstot jaunas formas, idejas un izteiksmes līdzekļus.

Viens no dejotājiem – Rauls Tamess (Meksika) ir arī dramatiskā teātra aktieris, un tas man deva iespēju izrādē izmantot arī dramatiskā teātra elementus – tekstu un aktiera spēli bez dejas. Tas tik tiešām ir izaicinājums, jo man tā ir jauna un ļoti interesanta pieredze. Sākumā jutos nedroši, bet pašbrīd man šķiet, ka tas bija pareizais ceļš, kā veidot šo vienu noteikto ainu, un ka tas ir bagātinājis visu izrādi.

Vai deja spēj šķērsot arī valodas barjeru?

Indra: Jā, protams! Tādēļ jau arī projektam ir tāds nosaukums – «Borderless». Tā jau ir dejas būtība – runāt bez vārdiem, izpaust to, ko nav iespējams izteikt nevienā valodā.

Pastāstiet mazliet par pašu izrādi - uz ko skatītājam būtu jāvērš uzmanība, kas ir galvenais akcents?

Indra: Domāju, ka vislabākais padoms skatītājam būtu – ļauties izrādei, uzticoties katra paša iespaidiem. Čehova proza ir daudzslāņaina, un tas zināmā mērā atspoguļojas izrādē, tādēļ man šķiet, ka katrs varbūt uztvers uz skatuves notiekošo mazliet atšķirīgi, kas nemaz nav slikti. Ja konkrētāk par pašu izrādi –

piecos atveidotajos stāstos atspoguļosies visai Čehova daiļradei raksturīgi motīvi

– pilnasinīgas dzīves alkas, sapņi, cerības un to zaudējums, ideālisma sadursme ar banālo un sadzīvisko eksistenci. Tajā pašā laikā katrā stāstā sastapsim individuālus raksturus, atšķirīgus likteņus un sižeta pavērsienus.

Pirms diviem gadiem intervijā teicāt, ka pagaidām esat kamerbaleta prakses aizsācēji Latvijā. Vai situācija šobrīd ir mainījusies?

Indra: Minēju, ka esam modernā baleta žanra aizsācēji Latvijā (vārds «kamerbalets» ir drīzāk skaitliskā sastāva raksturotājs baleta kompānijā). Vēl joprojām esam vienīgā dejas kompānija Latvijā, kas regulāri strādā šajā žanrā. Bet situācija tomēr ir mainījusies – sevi ir pieteikuši vairāki talantīgi jaunās paaudzes horeogrāfi (piemēram, Latvijas Mūzikas akadēmijas šā gada absolvente Milana Komarova), kas arī strādā baleta žanrā. Vai šie jaunie talanti uzplauks, vai tas notiks Latvijā, vai tas izpaudīsies regulārā darbībā – to rādīs laiks.

Laikmetīgā baleta projekta «Borderless» ietvaros no 19.oktobra «Indras Reinholdes kamerbalets» piedāvā izrādi-fantāziju par Čehova tēmām - «Gulbja dziesma». Tas ir unikāls projekts Latvijas baleta vēsturē, jo izrādē iesaistīti ne vien dejotāji no Latvijas, bet piedalās arī trīs ārvalstu mākslinieki no Dienvidkorejas, Meksikas un Spānijas. Izrādē kopumā piedalās seši dejotāji: trīs dejotājas no Latvijas - Ieva Kemlere; Gabija Bīriņa un Anastasija Šņakina - un trīs puiši - Nam Keun An (Dienvidkoreja), Raul Tamez (Meksika) un Marc Balló (Spānija). Katrs no viņiem izrādei dod kaut ko savu, neparastu un unikālu, kas kopumā skatītājam veido neatkārtojamu sajūtu, vedot viņu neaizmirstamā mūzikas un dejas ceļojumā.

Izrāde veidota pēc A.Čehova stāstu «Cilvēks futrālī», «Ragana», «Literatūras skolotājs», «NN kundzes stāsts» un dramatiskas etīdes «Gulbja dziesma» motīviem, brīvi interpretējot literārās tēmas dejas valodā. Izrādē izmantota D.Šostakoviča, A.Šnitkes un A. Pērta mūzika, tās scenogrāfiju veidojusi Anastasija Starodedova, bet par dejotāju tērpiem rūpējās Anete Heida.

«Gulbja dziesmas» pirmizrāde notiks 19.oktobrī plkst. 18.00 Rīgā, VEF Kultūras pilī, tāpat tā būs redzama arī Ventspils Kultūras centrā (23.oktobrī), Valmieras Kultūras centrā (26.oktobrī), Siguldas novada Kultūras centrā (27.oktobrī), Ogres Kultūras centrā (30.oktobrī), CATA Kultūras namā Cēsīs (1.novembrī), Krustpils Kultūras namā (2.novembrī) un Berģu kultūras namā (3.novembrī).