Moderno sporta deju trenere un tiesnese Aleksandra Kurusova nākamnedēļ svinēs savu divdesmit astoto dzimšanas dienu. Sev par pārsteigumu un lielu prieku Aleksandra tieši šodien saprata, ka ir gadu jaunāka, nekā domājusi.
Aleksandra Kurusova nezina, cik viņai gadu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gaidāmajai dzimšanas dienai plānu pagaidām nav, jo jubileja tiks svinēta īstajā svētku dienā un nedēļas vidū nevienam nav brīvdienu.
Aleksandra smejoties uzsver, ka nekādu Latvijas mēroga balli nerīkos, bet plāno aiziet nosvinēt ar sev tuvākajiem cilvēkiem.
«Novecot es nebaidos, uzskatu, ka katram vecumam ir savas priekšrocības. Galvenais tās pamanīt un izmantot. Reizēm ir mazliet jocīgi skatīties uz sešdesmitgadīgām dāmām, kuras uzvilkušas minisvārkus, zābakus un šiverē pa ielu kā tādas astoņpadsmitgadīgas meitenes. Tas ir smieklīgi, un ir jāpiebremzē,» aizdomājas Aleksandra.
Dejotāja atceras sevi sešpadsmit gados, kad likās, ka, sasniedzot divdesmit piecu gadu vecumu, esi jau noiets etaps un jādodas pensijā.
«Tās visas ir muļķības. Jāstrādā, jāattīstās, jābauda dzīve jebkurā vecumā. Tad viss notiks. Trakākais vecumdienās, manuprāt, ir palikt vienatnē, ja neesi viens, tu esi laimīgs un dzīve liekas lieliska,» tā Aleksandra.
Pie Aleksandras uz nodarbību bija atnācis pāris gados un mācījās kāzu valsi. Abi bija tik starojoši, smaidīgi pozitīvi noskaņoti. Iemīlējušies līdz ausīm.
«Un tas viss tālu aiz divdesmit gadu vecuma! Kad skatījos, kā viņi dejo, nodomāju, ka galvenais, lai vecumdienās blakus ir cilvēks, kuram vari uzticēties, kurš tevi atbalstīs grūtos brīžos un vienmēr būs līdzās. Nodomāju - ja man tā būs, es nebaidīšos novecot!» nosaka Aleksandra.
Aleksandra atceras, kā šodien savai kolēģei, frizierei, prasījusi, kurā gadā sieviete dzimusi, un, izdzirdot, ka 1982. gadā un gatavojas svinēt trīsdesmit gadu jubileju, apjukusi, jo Aleksandrai tak pēc nedēļas būs divdesmit deviņi un viņām ir divu gadu starpība!
«Sākām rēķināt, izrādījās, ka, jau gandrīz gadu sakot visiem, ka man ir divdesmit astoņi gadi, esmu sevi padarījusi vecāku par veselu gadu. Man tak ir tikai divdesmit septiņi gadi! Sievietēm ir savādāk nekā vīriešiem, vīriešiem gads šurp vai turp neko nemaina, bet sievietes cīnās par katru gadiņu,» smejas Aleksandra.
Aleksandra visu dienu ir pozitīva šā mazā pārpratuma dēļ un nespēj vien beigt priecāties gan par savu patieso vecumu, gan joku, ko ar viņu izstrādājis pašas prāts.