«PeR» mūziķis Ralfs Eilands ir budisma sekotājs. Viņš sajūsmā par tikšanos ar Dalailamu

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns

Grupas «PeR» līderis Ralfs Eilands ir budisma sekotājs; viņš daudz ko no tā iemācījies un tas dzīvē ļoti palīdzējis. Tādēļ, kad Viņa Svētība Dalailama XIV, ieradies Rīgā, tikās ar Latvijas mediju pārstāvjiem, preses konferenci apmeklēja arī Ralfs, kurš pēc tikšanās ar Dalailamu sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» atklāj: «Šī tikšanās bija viens no skaistākajiem mirkļiem manā mūžā!»

«Pie manas bildes facebookā, kurā esmu redzams ar Viņa Svētību Dalailamu, kāds puisis vārdā Ivo raksta: «Droši vien sirreāla sajūta», uz ko es atbildēju, ka sajūta it nemaz nav sirreāla, gluži pretēja - tāda, ka kāds tevi par visiem 100% saprot. Sajūta ir komfortabla un viegla, tāda, ka tu atrodies pie cilvēka, kurš tevi neskata no cepures un izrāda cieņu, lai arī kāds tu būtu. Kā pats Dalailama teica: «Mēs visi esam brāļi un māsas, neatkarīgi no vecuma vai kā cita,» pārdomās par tikšanos ar Dalailamu dalās Ralfs.

Foto: Edgars Kalmēns

«Gandrīz visās dzīves situācijās mans vecums ir pieminēts kā šķērslis. Apmēram: «Ralf, tu vēl esi par jaunu, lai atļautos tā runāt, vai par jaunu, lai tā rīkotos.» Daudzos valda uzskats, ka jaunība ir muļķīgums un neizpratne, bet Viņa Svētība Dalailama man izrādīja un teica pretējo - jaunība ir mans spēks, tāpat kā vecumdienas. Atliek tikai visu laiku mācīties un apgūt. Agrā jaunībā rīkoties uz visiem 100% ir ieguvums. Lūk, par to man ir milzīgs prieks, un prieks bija to dzirdēt, izjust no šādas autoritātes. Tagad mani vairs nemāc šaubas - man ir balss un man ir arī savas domas, un ne vienmēr tam jaunajam ir jāklusē savu gadu dēļ,» iegūtās atziņas atklāj mūziķis.

Foto: Edgars Kalmēns

«Dalailamam vaicāju, pieminot kādu dzenbudisma stāstu: «Dzenbudisms māca, ka jebkas, ko mums dzīve sniedz, ir dāvana. Kāds stāsts vēsta, ka reiz kādu skolotāju apvainoja māceklis un aizmuka. Skolotājs nereaģēja, tāpēc šī dāvana – aizvainojums - palika pie dāvinātāja - mācekļa. Mēs, latvieši, vienmēr klusējam, nereaģējam, bet rezultātā jūtamies depresīvi. Vai tas nozīmē, ka mums ir laiks kļūt skaļākiem savās darbībās?» Viņa Svētība Dalailama atbildēja: «Es nezinu... Domāju, šeit ir dažādi faktori. Katram cilvēkam ir kopīgas tiesības. Svarīgi ir otram uzticēties. Dzīvot klusumā - tas bieži vien rada vairāk jautājumu. Cilvēkiem ir skaista valoda, tādēļ mums ir jārunā! Senos laikos pat karaļi un karalienes radīja iespaidu, ka viņiem ir īpaša saikne ar Dievu, bet patiesībā tā nav - tie ir tie paši cilvēki! Jūs, latvieši, izbaudāt demokrātiju, tādēļ izsakieties un izvirziet diskusijas, lai radītu veselīgu sabiedrību!» Ralfs atstāsta savu sarunu ar Dalailamu.

«Šī tikšanās bija viens no skaistākajiem mirkļiem manā mūžā, vēl jo vairāk, jo esmu budisma sekotājs - daudz ko esmu no tā iemācījies un tas man dzīvē ir ļoti palīdzējis,» atzīst mūziķis.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu