Vinsenta van Goga muzejs Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā pirmdien prezentēja jaunatklātu šī mākslinieka gleznu, kura gadiem ilgi bija atradusies kāda nama bēniņos Norvēģijā, jo tika uzskatīta par cita mākslinieka veiktu van Goga darba viltojumu. 1888.gadā tapušo eļļas gleznu «Saulriets Monmažūrā», kur redzami ozoli, krūmi un debesis Francijas dienvidos, parādīja sabiedrībai muzeja direktors Aksels Rīgers.
Video: Amsterdamā prezentē jaunatklātu van Goga gleznu (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgers raksturoja to kā «unikālu pieredzi, kas nebija notikusi van Goga muzeja vēsturē», jo šī ir pirmā pilna lieluma van Goga glezna, kas atklāta kopš 1928.gada. Gleznas izmēri ir 93,3 reiz 73,3 centimetri, un Rīgers raksturoja gleznu kā ambiciozu izmēru ziņā.
«Šis ir ļoti īpašs rīts, un jūs redzat savā priekšā ļoti priecīgu direktoru,» Rīgers pavēstīja ziņu aģentūrai AFP. «Kad man pateica, ka tā ir atzīta par īstu van Goga darbu, es nespēju tam noticēt,» piebilda muzeja direktors.
Glezna gadiem ilgi bija atradusies kāda norvēģu kolekcionāra mājokļa bēniņos, kurš to nopirka 1908.gadā un pēc tam kļūdaini uzskatīja par viltojumu.
Glezna ir precīzi datējama, jo Vinsents vēstulē savam brālim Teo rakstīja, ka uzgleznojis to iepriekšējā dienā - 1888.gada 4.jūlijā. Vēstulē teikts, ka gleznā parādīts «akmeņains tīrelis, kur aug sagriezušies ozoliņi».
Šī glezna tapusi ap to pašu laiku, kad van Gogs radīja dažus no saviem slavenākajiem darbiem, tostarp gleznas «Saulespuķes» un «Guļamistaba».
«Šis atklājums vairāk vai mazāk ir tāda pieredze, kas gadās vienreiz mūžā,»
sacīja pētnieks Luī van Tilborgs, kurš palīdzēja noteikt gleznas autentiskumu. «Visi pētījumi norāda, ka šī ir van Goga glezna,» viņš piebilda.
Glezna pašlaik pieder privātam kolekcionāram, kurš piekritis no 24.septembra to izstādīt šajā muzejā. Muzejs atteicās izpaust šī kolekcionāra vārdu, lai aizsargātu viņa privātumu.
Rīgers pastāstīja, ka viņa vadītais muzejs pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados neatzina šo gleznu par autentisku, daļēji tāpēc, ka mākslinieks to nebija parakstījis. Jaunas pētniecības metodes un divu gadu ilga izpēte tagad muzeju ir pārliecinājusi.
Glezna savulaik bija mākslinieka brāļa Teo van Goga kolekcijā ar 180.numuru, kurš vēl arvien redzams tās aizmugurē, līdz 1901.gadā tika pārdota.
Gleznā redzama vieta netālu no Monmažūras pakalna pie Arlas pilsētas, kur tolaik mākslinieks dzīvoja. Gleznas fonā kreisajā pusē ir redzamas Monmažūras abatijas drupas. Pats Van Gogs tolaik šo darbu vērtēja samērā zemu.