Ir pienākusi Tēvu diena, tāpēc dzīvesstila portāls «Sejas» devās ciemos pie tautā iemīļotā aktiera Rūdolfa Plēpja. Vizītes laikā aktiera dzīvoklī viesojās arī viņa meita Viktorija un mazmeitiņa Marija.
Tēva dienā ciemojamies pie Rūdolfa Plēpja ģimenes (48)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Slavenais aktieris, sagaidot savas meitenes no bērnudārza, bija pagatavojis vakariņās auksto gaļu, ko pats sauc par ķopķēzi. Rūdolfam patīk zināt, ko viņš ēd, un tas ir iespējams, tikai pašam gatavojot ēdienu.
«Marija man bieži gatavo ēst, viss, kas atrodas ledusskapī un ir griežams, tiek sagriezts – cīsiņi, siers, tomāti. Labākais, ka tomāti tiek pasniegti aplieti ar jogurtu. Mūsdienās bērni baltmaizi ēd tāpat, mēs bērnībā saslapinājām ar ūdeni, cukuru uzkaisījām, un tas bija lielākais gardums, kāds vien iespējams,» atminas Plēpis.
Rūdolfs Plēpis ar meitu Viktoriju un mazmeitiņu Mariju kopā apmeklē baznīcu. Tā nu ir sagadījies, ka ģimene apmeklē Mateja baznīcu, kuras pārstāvis Ainars Baštiks ir tas cilvēks, kurš ir ierosinājis un panācis, ka Latvijā tiek atzīmēta Tēvu diena.
Ik rītu Rūdolfs sagaida meitu uz ielas stūra un kopā ar viņu pavada mazmeitiņu uz bērnudārzu, tā ir kā tradīcija. Rūdolfs satiek meitu un mazmeitiņu un dodas uz puķu tirdziņu nopirkt ziedus, jo Marija dažādu svētku ietveros ir pieradusi, ka ir jādāvina ziedi, un vēlas auklītei dāvāt ziedus katru dienu.
«Marija ik rītu vēlas auklītei dāvināt ziedus. Pāris reizes svētkos aiznesām puķes, un viņa izdomāja, ka ir forši dāvināt puķes. Marijai patīk dāvināt vairāk nekā saņemt dāvanas. Reizēm saku, ka nav naudiņas un šodien puķīti nepirksim, viņa atbild: bet mammu, nu pamēģini,» smejas Viktorija.
«Dīvaini, ka mūsdienās ļoti daudzi tēvi ved bērnus uz dārziņu, manā laikā bija otrādi, mammas veda. Atceros, gāju ar Mariju no bērnudārza, pie luksofora mums priekšā stāvēja korpulenta kundze: Marija pieskrēja un uzsita viņai pa dibenu. Nespēju atvainoties cilvēkam,» smejas Rūdolfs.
Ciemojoties pie opīša, Marija vienmēr vēlas palīdzēt ar darbiņiem un, ienākot iekšā, jau ņem slotu un mazgā grīdu, vēlas palīdzēt un darboties.
«Ziedus taisīt iemācījos slimnīcā, kad man taisīja operāciju, nebiju neko ēdusi un nevarēju pastaigāt, tad man mācīja taisīt ziedus. Sākumā bija grūti iemācīties, bet man izdevās un patīk taisīt puķītes,» stāsta Marija.
Rūdolfs ir pārsteigts, ka slimnīcas audzinātājas tādas lietas spēj iemācīt. Viņa bērnībā visi mācējuši tikai lidmašīnu, kuģīti un cepuri uztaisīt.
«Mana mamma bija puķu meistare, laikam tādas lietas gēnos paliek. Piemēram, es protu šūt, kaut gan nekad neesmu mācījies šūšanu. Tante bija šuvēja, opaps skroderis, kaut kas paliek gēnos, citādi kā gan es varu mācēt šūt, ja neesmu mācījies,» aizdomājas Plēpis.
Aktierim ģimene ir nozīmīga, par to liecina daudzās fotogrāfijas pie sienas. Pirmā bilde, kura rotāja Rūdolfa sienu, bija viņa mammas iesvētību fotogrāfija, vēlāk sekoja meitu un mazbērnu bildes, kā arī Marijas zīmējumi.
Kopā ar opīti un mammu Marijai ļoti patīk likt puzles, zīmēt un skatīties grāmatas. Rūdolfs ar lepnumu stāsta, ka Marijai ir Dagnijas Dreikas dzejoļu grāmatiņa, kur vienā pusē ir dzejolis, bet otrā ir jāuzzīmē tas, ko saproti pēc dzejoļa dzirdēšanas. Aktierim neesot tik laba fantāzija kā mazajai Marijai.
«Marijai nepatīk uzstāties kopā ar bērniem. Baznīcā ir bērnu koris, bērni tur dzied, rāda kustības, Marija stāv un neko nedara, pēkšņi atnāk pie mums, apsēžas un saka: negribu vairāk, es piekusu,» smejas Viktorija.
Rūdolfs piemetina, ka Marijai nepatīk kopā ar citiem radīt mākslu, bet viena pati labprāt darbojas. Aktieris saskata mazmeitā aktrises dotības un cer, ka viņa vēlāk ies viņa pēdās un izvēlēsies aktrises karjeru.
Rūdolfa Plēpja koncertā Marija viena pati dzied dziesmiņu «Bērnība ir kā spoža kapeiciņa». Koncertā Rūdolfs bērniem dzied un stāsta dažādas pasaciņas. Aktieris uzaicina mazmeitiņu uz skatuves, lai viņa nodzied dziesmiņu; opītis drīkst stāvēt blakus mazmeitiņai, bet dziedāt nedrīkst.
«Tas jau mans debilisms, pietupties pie Marijas dziesmas laikā. Viņa mani sagrāba un fiksi vien uzrāva kājās, nedrīkst taču zvaigzni aizēnot,» smejas Rūdolfs.
Aktieris atklāj, ka viņam un Marijai ir tradīcija pirms gulētiešanas skatīties filmas «Jātnieks bez galvas» un «Maska».
«Atstājot Mariju pie tēta, zinu, ka viņai ies jautri. Reiz nāku pie tēta, viņš man atver durvis smokingā, ar dvieli uz rokas, bet Marija skraida ar aizkariem uz galvas. Izrādās, tēvs ar Mariju spēlē kāzas,» smejas Viktorija.
Lielākā ģimenes paraža ir reizi gadā doties pie Rūdolfa brāļa uz Pārdaugavu un rīkot pikniku. Sabrauc daudzi bērni, radinieki, tā ir vieta, kur visi tiekas un pavada kopā laiku.
«Šogad arī Astriņa ar Ernestiņu bija atlidojusi. Ernestiņš švaki runā latviski, bet ko var gribēt no bērna, kurš iet skolā, kurā runā angliski. Pēc pāris dienām Marija sāka ar Ernestu runāt angliski, no multenēm samācījās, bērniem ir tik viegla uztvere. Man gan neizdodas iemācīties angļu valodu,» atzīstas Rūdolfs.
Rūdolfs aizdomājas par to, ka mūsdienās bērniem ir garlaicīga dzīve, nav īsti ar ko nodarboties, tāpēc sākas narkotiku mēģināšana un izlaidīgs dzīvesveids.
«Kāpēc bērniem bērnudārzā ir jāmācās pirmās klases viela? Pēkšņi parādījusies obligātā sagatavošanās klase pirms skolas. Kāpēc nevar sākt uzreiz ar pirmo klasi? Bet nē, bērnam, ejot uz pirmo klasi, ir jau jāprot lasīt, rakstīt, rēķināt un angļu valoda vēl jāzina. Tā pienāk mazajam astoņi gadi un viņš jau visu zina, viņam ir «aifons», «aipads» un pārējie visi «ai», «ai», «ai»,» aizdomājas Viktorija.
Aktieris atceras, ka savos bērnības un jaunības gados palīdzējis tētim strādāt un bijis interesanti, bijis ko darīt. Bērni laiku arī ārā pavadījuši vairāk, nav bijuši datori, pie kā sēdēt.
«Šurp «aipodu», uz skolu, es būšu teicamnieks - šādi teksti, uzrunas un mūsdienu dzīvesveids laupa bērniem pilnvērtīgu bērnību. To nedrīkst pieļaut. Mēs darām visu, lai Marija bauda bērnu lietas un ir laimīgs bērns,» smaida Rūdolfs.