(informācijas avota kļūdas dēļ labots Oslo filmas nosaukums)

Filmu trijotne un 3D skaļais pieteikums kino lauciņā kopumā izpelnījies gana daudzpusīgas atsauksmes pasaules kino festivālos. Vienlīdz slavētas un peltas, jaunās tehnoloģijas paver neierobežotu iespēju loku filmu režisoriem, pilnībā izmainot satura un formas attiecības un izvirzot jaunus priekšnoteikumus kino skatītāja ambīciju sasniegšanai. Un, kaut arī 3D nebūt nav tikai šī gadsimta kino fenomens, tieši šobrīd tas piedzīvo vislielāko jaunatklājēja slavu, kļūst par neskaitāmu eksperimentu avotu un parādās vēl neierastos un neiedomātos rakursos.

"Nakts stāsti"

Reiz dzīvoja Mišels Oslo, kāds franču kungs, kas, reiz sācis stāstīt pasakas, saaudzis ar tām uz mūžiem. Oslo radītajām pasakām, tostarp miniatūrā morīša Kiriku piedzīvojumiem, kuru eksotika un siltais kolorīts savaldzinājis skatītāju tūkstošus visā pasaulē, šogad pievienojas vēl neredzēti spilgts pieteikums animācijā. Filma "Nakts stāsti" ir stāsts, kas atklāj ilūziju un sapņu plašākos lidojumus, šķietami ierobežotos īstenības apstākļos. Divi aktieri un režisors ieslēgti kāda Parīzes nomales teātra telpās; ir tikai skatuve, galvenais varonis un pāris sīkas detaļas, lai no zila gaisa radītos stāstos uzburtu „tāltālās zemes” un atdzīvinātu prātam neaptveramo. Ik pasakā kāds jaunietis iemīl princesi un dodas pretī šķēršļiem un briesmām, lai kļūtu par tās mīlas cienīgu. Bezbailīgo mīlnieku klejojumi Tibetas kalnos, Ēģiptē, Karību salās, Āfrikā un tepat, Parīzes Dievmātes katedrālē, sasaucas ar pasaules krāšņākajiem mītiem un leģendām un atklāj tik dažādo kultūru spēju sarunāties vienā, sajūtu valodā. Filmu Oslo veltījis pasaules stāstiem, kā mākslai, kā dzīvesveidam un cilvēcības apliecinājumam. Trešā dimensija un tehnoloģijas, kaut arī ir no svara, filmā tomēr nostājas otrajā plānā un ļauj dominēt autora valodai, pašiem stāstiem un siluetu animācijai, ko Eiropā pilnmetrāžas formā iedibināja vācu režisore Lote Rainigere filmā "Prinča Ahmeda piedzīvojumi" tālajā 1926. gadā.

"Pīna"

Filma "Pīna", viens no "Arsenāla" īpašajiem 3D piedāvājumiem dokumentālajā kino, tapusi kā izcilā vācu režisora Vima Vendersa veltījums mūsdienu dejas teātra mūzai, dejotājai un horeogrāfei Pīnai Baušai. Ideja par kopīga mākslas darba veidošanu izskanējusi jau 1985.gadā, pirmajā tikšanās reizē, tomēr tikai 1990.gados, horeogrāfei uzstājot, Venderss ķeras pie darba. Pīna Bauša deju paceļ pāri skatuves robežām, un kino nozīmēja vēl vienu dejas pārkāptu robežu ceļā uz šīs mākslas bezgalīgo pilnību. Tomēr aizsniegt Pīnas ieceru virsotnes Vendersam tolaik tā arī neizdodas, un darbi pie „dejas filmas” apstājas tā īsti nemaz neiesākti. Jauns pavērsiens filmas tapšanā ir grupas U2 uzstāšanās 2007.gada Kannu kinofestivālā, proti, leģendārās īru rokgrupas koncertfilma, kas veidota 3D tehnikā. Venderss, trešās dimensijas savaldzināts, dodas uz Vupertāli, vietu, kur mitinās Baušas dejas teātra trupa, un filmēšanas darbi var atsākties. Kaut arī Pīna Bauša filmā izdejo vien divas nedēļas no savas dzīves, Venderss turpina iesākto, horeogrāfei klātesot no citiem, fiziski neaizskaramiem augstumiem. Filmā iemūžināti fragmenti no Pīnas Baušas spilgtākajiem uzvedumiem, intervijas ar dejotājiem, tomēr par vērtīgākajām epizodēm pats režisors atzinis tieši tos nedaudzos mirkļus, kuros notverts Pīnas Baušas magnētiskais skatiens un kustību vibrācijas. Vendersa daiļrades pazinēji iespējams savilks paralēles ar 1974.gadā turpat Vupertālē uzņemto filmu „Alise pilsētā” un ne velti – Pīna Bauša tieši tolaik kļūst par vietējā teātra direktori, un viss, kas notiek Vupertāles ielās, kļūst par Pīnas dejas neatņemamu sastāvdaļu.

"Aizmirsto sapņu ala"

Vendersa pārliecību, ka 3D nākotne saskatāma tieši dokumentālā kino jomā, ļaujot skatītājam vistiešāk nokļūt iepriekš neatklātos ekrāna telpas dziļumos, apstiprina arī citkārt par jaunajām tehnoloģijām kritiski izteicies leģendārais vācu režisors Verners Hercogs. „Arsenāla” programmā skatāma Hercoga jaunākā filma "Aizmirsto sapņu ala", ļaujot atdzimt Francijas dienvidos esošās Šovē alas 30 tūkstošus gadu senajām bizonu, zirgu un cilvēkveidīgo figūrām. Tūristu un vienkāršu garāmgājēju acīm slēgtā vieta, kas draud izzust tikpat pēkšņi un neizprotami, kā tikusi atrasta, kļuvusi par „aizliegto augli” lielam vairumam pasaules zinātnieku. Vernera Hercoga "Aizmirsto sapņu ala" tamdēļ kļūst par unikālu materiālu, vienlaikus kino un vēstures liecību, kas noteikti nepiedzīvos savus turpinājumus, vismaz ne šādos apmēros.

Kur īsti rodas šī aiz sarkani zilajām plastikāta brillēm ieraugāmā trešā dimensija un kādas iespējas tā paver kino industrijai nākotnē? „Arsenāla” 3D kino programmas ietvaros sagaidāma tikšanās ar Minhenes Kinomuzeja direktoru un vēsturnieku Štefanu Drēsleru, sarunās un audiovizuālajos piemēros atklājot trešās dimensijas fenomena mūžīgo atgriešanos, attīstības ceļu no pirmajiem kino eksperimentiem līdz mūsdienu neizsmeļamajiem apmēriem.

Starptautiskais kino festivāls „Arsenāls” aicina ielūkoties kino trešajā dimensijā no 10. līdz 18. septembrim.

Festivāla abonementi jau pārdošanā!