"Laikmetīgā deja uz kustību raugās citādi; latviešu dejām tipisko formu, ornamentu un simbolu vietā te tiek izmantoti tādi izteiksmes līdzekļi, kas atspoguļo slēptās emocijas un domas. Pretēji klasiskajam baletam, laikmetīgajā dejā savu redzējumu un kustības plūdumu var izmantot arī dejotāji bez augstākā līmeņa tehnikas, jo šīs mākslas atslēgas vārds ir dabiskums," - tā Lilija.
Viens no festivāla "Vides deja" mērķiem - pievērst uzmanību gan vides, gan sociālajām problēmām. Piemēram, festivāla pirmajā gadā tika apspēlētas daudzstāvu nama kāpņu telpas, domājot par tiem, kuri aizbraukuši peļņā uz Īriju.
Savukārt pērn festivāla laikā tika realizētas deviņas vides dejas performances dažādās Piņķu apkaimes vietās: alejās, vecās kāpņu telpās, uz daudzdzīvokļu kāpņu telpu jumtiņiem, pļavās, kokos, pie ūdenskrātuves. Novada iedzīvotāji un ciemiņi gidu pavadībā ceļoja no objekta uz objektu; vairākās performancēs brīvprātīgi iesaistījās skatītāji.
"Katra vieta nes spēcīgu informāciju, un arī Ropažos, kurus esam izvēlējušies šogad, netrūkst interesantu vietu: te ir pilsdrupas, muiža, Kangaru dzelzceļa stacija, parks, upe, šūpoles… Skaista vieta mākslai," prāto L. Lipora.
Vienlaikus viņa uzsver: laikmetīgā deja nekad nebūs tik pieprasīta kā profesionālais balets.
To pierāda arī projekta gaistošā daba: festivālā viss top uz vietas - gan forma, gan saturs.
Interesanti, ka šogad festivāla "Vides deja" iecere apvienosies ar pērn aizsākto ropažnieku "āra lasītavas" projekta ideju - proti, ka lasīt var ne tikai grāmatas, bet arī zīmes, simbolus, kustību, zīmējumu, notis un, protams, arī vārdu.