Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs noraidījis kanāla ģenerāldirektora Edgara Kota piedāvājumu pagarināt līgumu līdz gada beigām. Sarunā ar TVNET žurnālists pauž satraukumu par LTV nespēju izaudzināt jaunu paaudzi, kas ir bīstami televīzijas nākotnei.
"Mēs runājam diezgan atšķirīgās valodās," par pašreizējām līguma sarunām lakoniski izsakās Domburs.
"Ja mums ir domstarpības par aizvadīto divu gadu līgumsaistības izpildi, tad jātiek skaidrībā, kā mēs par to vienojamies. Otrais – ja jūs piedāvājat manā uztverē "šaurāku" projektu nekā pirms diviem gadiem, tad definējiet, kas ir kopējais medija koncepts un kur es tur atrodos. Trešais ir konkrētā projekta parametri, vērtēšanas kritēriji un cipari, izejot no tā, kas notiek valstī."
Domburu neapmierina arī jaunā līguma finansiālie nosacījumi, kas paredz honorāra atgriešanos 2005.gada līmenī, tomēr viņš norāda, ka svarīgāka par atalgojumu ir radošā izpausme un kvalitāte. "Gribu saprast, kas ir tā koncertzāle, kurā es spēlēju, un kas ir tā programma, kuras ietvaros tas viss notiek," tēlaini izsakās televīzijas raidījumu vadītājs.
Ja tiks lemts par sadarbības neturpināšanu, rudenī raidījumam "Kas notiek Latvijā?" būs jādod cits nosaukums, jo šo vārdu Domburs ir reģistrējis kā preču zīmi. "Es pats to izdomāju un strādāju ar māksliniekiem, radīju logo. Nevaru iedomāties citu ceļu, kā [izmantojot esošo nosaukumu] viņi dabūs pa kaklu par autortiesību pārkāpumu. Tas ir mans produkts."
"Pseidobrīvi mediji Latvijā nav padomju relikvija. Tā vēl ir aktualitāte. Signāli caur neskaidru administratīvu hierarhiju un radošajiem spēles noteikumiem par labi zināmiem, bet pirmajā brīdī tik vienkārši neatminamiem jautājumiem Latvijas Televīzijā arvien ir aktuāli."
Medijos reformu nav bijis un šis jautājums vēl ir priekšā, stāsta Domburs. Par vienu no lielākajām problēmām viņš uzskata Latvijas Televīzijas nespēju izaudzināt jaunu televīzijas žurnālistu paaudzi: "Kas ir tie jaunie 55 Domburi, kuri izauguši pie Kota piecu gadu laikā? Tādu nav. Ir tikai cilvēki, kas palikuši televīzijā un vairs neaug. Viņi drīzāk aizies projām. Tā ir tā bīstamākā lieta."
"Mani uztrauc sasmakušais gaiss Latvijas Televīzijā, un lai kāds pamēģina pagriezt kā konfrontāciju to, ka es, lūk, kritizēju citus žurnālistus. Lai viņi tic vai netic, bet es cīnos viņu labā. Es zinu, kā man pašam, lai radoši realizētos šo 20 gadu laikā, ir nācies cīnīties un izcīnīt priekš sevis vairāk tiesību un brīvības."
