Mana laba draudzene gan tur saskatīja dziļu viedumu.
Par ko vispār ir tava fotomāksla?
Tie ir tādi meklējumi cilvēkos un viņu reakcijās.
Neesmu dokumentālists, situācijas patīk inscenēt un "pamocīt" cilvēkus dažādās viņiem neierastās situācijās.
Izklausās pabaisi. Modeļi neiebilst - nē, nu šito jau nu gan es nedarīšu, traks vai...
Tā jau tāda humāna "mocīšana". Tagad gan parakstās vairāk nekā agrāk. Cilvēkiem arīdzan patīk pašiem pārbaudīt savas reakcijas.
Ir, ir. Uzskatu, ka cilvēku fotogrāfijā liela daļa ir tieši psiholoģiskais aspekts, modeļa-fotogrāfa savstarpējā sadarbība, saruna, skatieni. Tas viss veido fotogrāfiju.
Tu jau arī tik nopietni - mūsdienās taču visi kādreizējie ziepju trauki jau bildē smuki, spied tikai pogu un visa psiholoģija!
Arī tā tomēr ir pieeja. Kas ir smuki?
Jā, labs jautājums. Un kas ir smuki?
Smuki jau nav 20 megapikseļi. Smuki ir subjektīvi.
Kāds ir teicis, ka tev sanāk nesmuki?
Ir teikuši, ka šo to nesaprot un viņiem šķiet neizdevusies fotogrāfija. Novērtēju viedokli, kāpēc patīk un kāpēc nepatīk, bet, ja godīgi, divi galējie "kruta" un "sūds" man iet gar ausīm. Ļoti maz cilvēku cenšas pamatot savu viedokli.
Man patīk. Un tas, ko es nevaru saprast, - kā tu dabū to vieglumu bildēs. Tas ir kāds datorefekts - "vieglums", "gaisīgums"?
Tikko "nokačāju" nenormāli labo pluginu priekš "Lightroom 3", saucas "Photoair"... Joks! Tā laikam ir viegla pieeja lietām, cilvēkiem un arī fotogrāfijai, un, protams, dzīvei. Ar mīlestību.