Rīt, 2. jūnijā, plkst. 19 Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10 tiks atklāta fotogrāfa Nila Viļņa personālizstāde "Šķīstītava", kas būs apskatāma līdz pat Jāņiem. Sarunā ar galveno vaininieku pieskārāmies gan psiholoģiskiem eksperimentiem, gan gaisīgumam fotogrāfijās, gan diemžēl arī politikai. Palasi un aizej apskatīt!
Rīgā būs fotopārceltuve uz šķīstītavu
Kāpēc nenosauci savu jauno izstādi par "Purgatoriju"?
Vai tad ir tāds vārds? Īpaši nepatīk anglicismi, lai arī pats tos šad un tad lietoju.
Ir! Un tā sauc "Šķīstītavu" arī latīniski! Izklausās labi, vai ne?
Šķīstītava man šķiet skaists vārds... Krieviski "čistiļiše" arī ir skaists, bet angļu "purgatory" un latīniskais man kaut kā tomēr ne pārāk.
Kādus grēkus tad ļaudis šķīstījuši tavās bildēs?
Gan jau ka ikdienas mazos. Tie jau veido lielāko masu... Dusmu lēkmes, neiecietība, greizsirdība, aizvainojums. Lielie grēcinieki sēž cietumos.
Nu, tā tam būtu jābūt, bet pie mums daudz kas ir savādāk...
Tas gan. Tu par situāciju valsts pārvaldē?
Aha. Ja jau par politiku - atbalsti Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu?
Nepatīk par politiku, bet nu, ja par to, tad - jā! Vismaz liek tautai aizdomāties un paanalizēt procesus. Tas ir veselīgi, jo tauta jau tāda kūtra.
Vai politiķu portreti arī nebūtu laba "Šķīstītava"?
Vienu Saeimas simtgalvaino jau biju uztaisījis!
Grēcīga bilde.
Mana laba draudzene gan tur saskatīja dziļu viedumu.
Par ko vispār ir tava fotomāksla?
Tie ir tādi meklējumi cilvēkos un viņu reakcijās.
Neesmu dokumentālists, situācijas patīk inscenēt un "pamocīt" cilvēkus dažādās viņiem neierastās situācijās.
Izklausās pabaisi. Modeļi neiebilst - nē, nu šito jau nu gan es nedarīšu, traks vai...
Tā jau tāda humāna "mocīšana". Tagad gan parakstās vairāk nekā agrāk. Cilvēkiem arīdzan patīk pašiem pārbaudīt savas reakcijas.
Reāla psiholoģija!
Ir, ir. Uzskatu, ka cilvēku fotogrāfijā liela daļa ir tieši psiholoģiskais aspekts, modeļa-fotogrāfa savstarpējā sadarbība, saruna, skatieni. Tas viss veido fotogrāfiju.
Tu jau arī tik nopietni - mūsdienās taču visi kādreizējie ziepju trauki jau bildē smuki, spied tikai pogu un visa psiholoģija!
Arī tā tomēr ir pieeja. Kas ir smuki?
Jā, labs jautājums. Un kas ir smuki?
Smuki jau nav 20 megapikseļi. Smuki ir subjektīvi.
Kāds ir teicis, ka tev sanāk nesmuki?
Ir teikuši, ka šo to nesaprot un viņiem šķiet neizdevusies fotogrāfija. Novērtēju viedokli, kāpēc patīk un kāpēc nepatīk, bet, ja godīgi, divi galējie "kruta" un "sūds" man iet gar ausīm. Ļoti maz cilvēku cenšas pamatot savu viedokli.
Man patīk. Un tas, ko es nevaru saprast, - kā tu dabū to vieglumu bildēs. Tas ir kāds datorefekts - "vieglums", "gaisīgums"?
Tikko "nokačāju" nenormāli labo pluginu priekš "Lightroom 3", saucas "Photoair"... Joks! Tā laikam ir viegla pieeja lietām, cilvēkiem un arī fotogrāfijai, un, protams, dzīvei. Ar mīlestību.
Bet kaut kādas datorprogrammas tomēr izmanto?
Protams! Darbs tāds. Dzīvojam taču 21. gadsimtā. Bet ar filmu arī bildēju.
Kā tur ir ar tiem datoriem - to joprojām var uzskatīt par pilnvērtīgu fotogrāfiju?
Es uzskatu, ka jā. Kāpēc gan ne? Atšķiras gan tikai datu nesējs! Protams, filosofiski par to runājot, ir uzskats, ka filmu fotogrāfija ir īsta, jo bilde veidojas ar dabīgiem ķīmiskajiem procesiem, tādēļ notvertais attēls ir īsta attēlojamā projekcija, savukārt digitālais ir tikai nullītes un vieninieki. Bet, manuprāt, līdzeklis nav svarīgs, svarīgs ir rezultāts. Un tas mūžīgais kariņš starp filmu un digitālajiem piekritējiem man ir apnicis. Konkrētās situācijās vajag filmu, citās digitālo.
Tā jau laikam ir - ja rezultāts, tātad, ir smuks, tad ko tur daudz cepties! Saskati tā saucamo smuko arī citās mākslas formās? Mūzikā? Tev iesauka tāda melomāniska – Vinils...
Vinils ir tāds vārda un uzvārda mikslis... Nu jau kļuvis par manu trešo vārdu. Pats gan agrāk bungas spēlēju. Un ar mūziku man ir tuvas attiecības. Tādēļ diezgan daudz sanāk fotografēt mūziķus. Jūtu mūziku, laikam spēju arī to parādīt kadrā. Vismaz mēģinu.
Klipus arī veido. Kurš bijis veiksmīgākais?
Tas vēl nav uzfilmēts! To klipu veidošanu vēl pats mācos.
Būtu interesanti redzēt gaisīgu "Skyforger" klipu...
Hmm, laba ideja! Smagai mūzikai vieglums nenāktu par ļaunu. Nu, vizuāls vieglums, jo kontrasti piesaista.
Redz kur tā panākumu atslēga! "Šķīstītavā" kontrastu arī netrūks?
"Šķīstītava", starp citu, sākās kā pasūtījuma darbs, un, kas zīmīgi, fotografēju tieši mūziķus - grupu "Ēnas". Ir, ir tur kontrasti! Brīžiem vide ir agresīva, cilvēks mierīgs, citreiz otrādi. Tas jau man atkal kārtējais eksperiments par cilvēka reakcijām. Par to, vai ir tā, kā domāju, ka ir...
Varbūt derētu sabildēt izstādes apmeklētājus un no tiem foto uztaisīt vēl vienu izstādi? Nu jau dokumentālo.
Bija tāda doma. Visiem tad būtu jānāk uz izstādi ar rezerves drēbju komplektu!!! Diemžēl sanāca tā, ka nebija laika saorganizēt kādu performanci.
Nolietu ar krāsu, lai smukāk?
Krāsa kaut kā tā nesaista... Bet, protams, var arī tā!
Aizķēros aiz vārdu salikuma - "rezerves drēbju komplekts"! Taču performances tātad nebūs, tādēļ visi var bez bailēm doties "šķīstīties". Izklausās labi!
Neesmu mācītājs, lai šķīstītu! Tik pārcēlājs uz šķīstītavu. Uz to vidusstāvokli.