TV šova «Okartes» skatuve dalībnieks Mārtiņš Jātnieks nav beidzis savas šovu gaitas un jau pavisam drīz būs redzams TV3 veidotajā šovā «Saimnieks meklē sievu». Puisis ir gatavs jaunām emocijām un piedzīvojumiem.
Brašais puisis Mārtiņš Jātnieks meklē sievu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piedalīties TV3 veidotajā šovā «Saimnieks meklē sievu» puisi pamudināja tas, ka gribas dzīvē izmēģināt visu, ko tā sniedz, arī dažādus TV šovus. Mārtiņš uzskata, ka cilvēki mēdz iepazīties dažādās vietās: kalnos, uz kuģa, lidmašīnās, džungļos, kāpēc gan tas nevarētu notikt šova ietvaros?
«No šova ceru iegūt labas emocijas; ja izveidosies labs kontakts ar kādu no meitenēm, tad kāpēc gan nepamēģināt iepazīties tuvāk. Domāju, tā būs lieliska pieredze, neesmu nemaz tik atvērts attiecībās ar meitenēm, esmu nedaudz kautrīgs, tāpēc būs interesanti,» aizdomājas Mārtiņš.
Uz jautājumu, kādu meiteni Mārtiņš meklē šovā, viņš atbild, ka ideālu cilvēku jau nav un, ja būtu, tas nebūtu interesanti. Puisim nav augstas prasības, viss, ko viņš vēlas, ir izskatīga meitene, kura spētu ar viņu sadzīvot un priecāties par dzīvi, jo puisis ir aktīvs cilvēks, viņam patīk strādāt saimniecībā, sportot, tāpēc meitenei būtu jābūt tikpat aktīvai un jāspēj tikt puisim līdzi.
«Nezinu vai esmu šova beigās gatavs apprecēties. Šovs jau arī neprasa beigās otru cilvēku pieradināt. Pēc manām domām, ir jāpaiet kādam laikam, lai cilvēki viens ar otru aprastu un saprastu to, vai būs īstais vai ne. Kāzas ir svarīgs lēmums, to nevar pieņemt mirkļa iespaidā. Tomēr nekad neko nevar zināt, tāpat kā ar bitēm,» uzskatos par laulībām dalās Mārtiņš.
Dzīvē puisis ir nolēmis darīt to, ko jau dara visu savu mūžu, – strādāt saimniecībā un vadīt to. Šādu lēmumu Mārtiņš pieņēmis, jo šāda nodarbošanās ir citādāka nekā jebkurš cits darbs.
«Process ir dievīgs, no manis paša sētās labības sēklas līdz izaugušam labības laukam un vakariņās silta, pašu cepta maizīte, tas ir tā vērts,» priecīgs nosaka puisis.
Mārtiņš piebilst: ja visi dosies uz pilsētu, tad kas ražos pārtiku, kura ir pamatu pamats? Jo ēdam jau mēs pilnīgi visi, tikai neapzināmies, kāds darbs un laiks ir ieguldīts, lai to panāktu.
«Stereotips par laukiem man nekad nav licies kas slikts, es esmu no laukiem un nekaunos par to, jo spēju apvienot abas dzīves, gan laukos, gan pilsētā. Viss ir atkarīgs no gribasspēka,» skaidro Mārtiņš.