Ar to gan ažiotāža nebeidzas, piemēram, pagājušā gada oktobrī filmas veidotāji paziņoja, ka šajā filmā piedalīsies arī nu jau skandalozais Holivudas iedzērājs, sievu sitējs, ebreju nīdējs un drošsirdis Mels Gibsons. Tiesa, pēc nepilnas nedēļas "Paģiru 2" centrālās zvaigznes esot sākušas protestēt pret Gibsona iekļaušanu filmā un ar diezgan skaļu blīkšķi viņu pasūtīja piecas mājas tālāk, kas man liekas visai amizanti, jo sieviešu izvarotājs, izsitējs un ausu nokodējs, bokseris Maiks Taisons nevienam filmā netraucē, bet mūsu drošsirdis gan. Runājot par Maiku Taisonu, lai arī otrajā daļā viņš parādās uz pavisam īsu epizodi, Taisona populārā tetovējuma mākslinieks un autors S. V. Vitmills iesniedza prasību tiesā pret studiju "Warner Bros" par to, ka filmā bez autora piekrišanas izmantots viņa darbs uz Stjū sejas.
Visu iepriekš nosaukto iemeslu dēļ pašu filmu nekomentēšu. Varu vien teikt, ka aktieriem viss ir kārtībā, viņi ļoti prasmīgi attēlo paģirainos tēlus, kā pienākas, ar sarkanām un stiklainām acīm. Tiesa, ļoti uzspēlēti, bet ir epizode, kurā tiek paskaidrota Galifianaka atveidotā Alana tēla dīvainība, proti, lai cik liels tēviņš viņš liktos, viņš sevi un savus draugus redz bērna acīm.
Vai ir vērts iet uz šo filmu kinoteātrī? Kāpēc gan ne? Lai arī tā filmēta pēc ctrl-c/ctrl-v principa, tomēr tajā ir daudz prasmīgu, melnu, sarkasma pārpilnu joku, kas nedēļas nogalei labu draugu kompānijā noteikti nevienam par skādi nenāks. Studenti dzirdēti jokojam, ka īsta ballīte ir tā, kuru tu nespēj atcerēties. Kam vēl šis joks nav apnicis, "Paģiras" arī neapniks. Ja šī būtu pirmā "Paģiru" filma, tā noteikti nebūtu mazāk veiksmīga par iepriekšējo.
Filmā ir daudz smagu, vulgāru joku, tāpēc mazos bērnus un inteliģentās omītes atstājam mājās.