Vēl tikai pirms dažām dienām Aleksandrs Samoilovs tandēmā ar Jāni Šmēdiņu triumfēja prestižajā Argentīnas, Korrjentesas «Grand Slam» turnīrā pludmales volejbolā, duetam izcīnot savu pirmo šādas raudzes titulu. Jau vakar Aleksandrs, skaisti saposies, kopā ar savu bijušo draudzeni Jeļenu Vavilovu atklāja kopīgu biznesu, itāļu apģērbu un aksesuāru zīmola «Mangano» veikalu.
Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» pludmales volejbolists atklāj sajūtas, mājās pārvedot zelta medaļu, kā arī nākotnes plānus un biznesa vadību.
Mājās esi atgriezies ar zelta medaļu. Kur tālajā ceļā, lidojot no Argentīnas uz Rīgu, medaļu biji paslēpis?
Lidojums ar pārsēšanos ilga 36 stundas. Lidojums sākās no Korijentes uz Buenosairesu, kur arī palikām pa nakti. Tad 14 stundu lidojums no Buenosairesas uz Parīzi. Labi, ka man Parīzē dzīvo paziņas, tad varēju aizbraukt uz Parīzes centru pusdienās. Un jau vēlāk bija pēdējais lidojums uz Rīgu. Kopumā pat vairāk nekā 36 stundas sanāk pavadīt ceļā.
Pārlidojums bija nogurdinošs. Kad Rīgas lidostā mani sagaidīja ģimene, draugi un mediju pārstāvji, biju autopilota režīmā.
Zelta medaļa ceļoja līdz ar mani rokas bagāžā, jo koferī to nemaz nevar atstāt. Ja nu bagāža pēkšņi pazūd, tad arī zelta medaļa ceļos pa pasauli. Parasti jau sportisti medaļas kar kaklā, kad ceļo uz mājām. Šoreiz tā nedarīju, jo ceļš bija ļoti tāls.
Kādas pašam ir sajūtas, izcīnot savu pirmo šādas raudzes titulu, jo zelta godalga taču ir katra sportista sapnis?
Tagad, kad esmu atgriezies mājās, jau esmu pārslēdzies uz savu jauno biznesu. Mēs gan mērķtiecīgi gājām uz šo titulu. To saņemot, ir liels gandarījums par padarīto darbu. Tu ieguldi, ieguldi, ieguldi un zini, uz ko tu ej, un, kad to sasniedz, tad ir uuuhhhhh, ļoti patīkami. Tik gadus esmu trenējies, un arī šajā sezonā trīs mēnešus pavadījām Ēģiptē trenējoties. Dienā bija pa trim treniņiem. Kopumā sešas līdz septiņas stundas ir mūsu darba diena, kurā ir pamatīga fiziskā slodze.
Kā zināms, tavs tētis Genādijs Samoilovs ir arī tavs treneris, vai arī viņš brauca tevi pavadīt uz Argentīnu?
Arī manam partnerim Jānim Šmēdiņam tētis ir viņa treneris. Taču mūsu tēvi gan nebrauca uz Argentīnu, jo tas ir dārgs lidojums. Taču tagad katrai mūsu spēlei ir pieejamas video translācijas, tādēļ abi mūsu treneri skatījās spēles. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, pēc katras spēles sazināmies ar saviem treneriem un mums notiek skaipa videokonferences. Analizējam, kas bija aizvadītajā spēlē nepareizi un ko uzlabot nākamajā reizē.
Kā esi saspēlējies ar savu partneri Jāni Šmēdiņu?
Mēs kopā trenējamies trīs mēnešus, bet nepieciešami kādi trīs līdz četri turnīri, lai saspēlētos un būtu rezultāti. Tā arī ir sanācis.
Šajā sezonā pludmales volejbola sacensībās noteikti cīnīsieties tik par medaļām?
Jā, tagad jau visi gaidīs medaļas. Tagad mazliet jānomierinās, jo pēc divām nedēļām atkal būs jauni turnīri. Pa vidu būs Eiropas turnīrs Vīnē, kurā es spēlēšu tandēmā ar Jāni Pēdu. Tā nu ir sanācis, ka Jānis aizbrauca uz vienu turnīru kopā ar Mārtiņu Pļaviņu, kurš iepriekš spēlēja tandēmā ar Jāni Pēdu. Esam uz vienu turnīru apmainījušies ar pāriniekiem. Pēc Eiropas posma nedēļa būs brīva, un tad atkal ar Šmēdiņu ir jāspēlē nākamais «Grand Slam».
Vai ar Jāni Šmēdiņu esat kļuvuši par labiem draugiem?
Nē, vairāk esam kā labi biznesa partneri. Mums arī ārpus laukuma ir labas attiecības. Jānis ir tipisks ģimenes cilvēks. Līdzko prom no treniņa, tā dodas pie ģimenes uz Kuldīgu. Viņam tomēr jau ir bērniņš. Es vēl neesmu ģimenes cilvēks.
Ja neesi ģimenes cilvēks vēl, tad jau tev patīk aiziet paballēties uz klubiņu?
Nē, uz ballītēm man nepatīk iet. Man arī nav iespējas ballēties, jo ir daudz treniņu. Tagad visu brīvo laiku aizpildīja darbs pie mana un Jeļenas kopīgā veikala atvēršanas.
Tagad ar Jeļenu esat biznesa partneri, nevis pāris?
Jā, pēc Jaunā gada man Jeļena piezvanīja un izstāstīja par saviem plāniem un iespējamo biznesa ideju. Jau vēlāk nolēmām veidot kopīgu biznesu. Sākām meklēt vietu, kur varētu atrasties veikals. Nopirkām franšīzi, sekoja līgumu parakstīšana. Nu viss kā jau biznesā. Puse pieder man, otra puse Jeļenai.
Kādas tev ir attiecības ar uzņēmējdarbību?
Man ir maģistra grāds finansēs. Esmu studējis Banku augstskolā. Maģistra darbu rakstīju par investīcijām. Ar investīcijām jau arī iepriekš esmu nodarbojies, ar vērtspapīriem un tādām lietām. Tagad pamēģināju kaut ko jaunu.
Tagad jau nebūs grūti veidot savu ģērbšanās stilu, pats varēsi staigāt zīmola «Mangano» apģērbā?
Jā, šis zīmols domāts stilīgam un mūsdienīgam vīrietim. Runājot par šo zīmolu, vietā ir teiciens: «Man nav tik daudz naudas, lai pirktu lētus apģērbus!» Lai arī šis zīmols nav tik lēts, bet ir ļoti kvalitatīvs. «Mangano» zīmols ir salīdzinoši jauns modes industrijā, bet nemitīgi attīstās. Ceru, ka pēc kāda laika šo zīmolu Latvijā zinās visi.
Vai neesi jau kļuvis par šā zīmola reklāmas seju?
Vēl ne! Taču zīmola izveidotājiem brāļiem Mangano jau esmu ierunājies, ka viņi varētu mums ar Jāni Šmēdiņu uz nākamo sezonu izstrādāt dizainu sporta tērpiem.
Šī vasara tev nebūs brīva, būsi ļoti noslogots gan ar sportu, gan biznesa vadību?
Jā, būs ļoti, ļoti noslogota. Šis ir mūsu pirmais veikals, bet ir jāstrādā uz priekšu. Ir mērķis atvērt vēl veikalus Rīgā un arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Iesaistīšos arī mārketinga aktivitātēs.
Kamēr sportosi, tikmēr biznesu Jeļena vadīs. Tu viņai uzticies?
Jā, Jeļena ir ļoti mērķtiecīga. Ja viņa kaut ko nolemj izdarīt, tad iet tik uz priekšu un apstādināt viņu nevar. Viņai ir tik daudz enerģijas! Tie cilvēki, kas palīdzēja iekārtot veikalu, teica, ka Jeļenai ir tik daudz enerģijas, ka dažreiz pat pieci cilvēki to nevar padarīt, ko Jeļena veikalā viena pati paveica.
Es uzticos Jeļenai. Kam vēl, ja ne viņai uzticēties?
