Izrāde domāta kā aicinājums padomāt – kam un kāpēc ir izdevīgi katru gadu 16.martā konfrontēt leģionārus un to atbalstītājus pret tiem, kuri ar visu pārliecību svin 9.maiju? Vai Latvijas sabiedrība ko iegūst, ik gadu mēģinot noskaidrot, kam taisnība, kuru pārliecība ir pareizāka? Vai šajā jautājumā iespējama viena taisnība?

Ar šo lugu Aleksandrs Ščerbaks ir aizskāris tēmu, kurai neviens no latviešu autoriem vēl nav pieskāries, jo runa ir ne tik daudz par Latvijas vēstures lappusēm un 1944. un 1945. gadu, bet šodienu - konkrētu datumu martā, kad sabiedrība tiek provocēta uz neiecietību un totālu vēsturisko apstākļu neizpratni. Latvieši piemin kritušos, kas cīnījās par Latviju,

krievi stāv ielas malā un lamā latviešus par fašistu cūkām,

un latvieši ik gadu no jauna sajūt pazemojumu un aizvainojumu pret krieviem, attiecīgi atbildot ar tikpat skarbo okupantu jēdzienu.

Pirmizrāde 16. martā.

_{Lomās: Ivars Puga, Ilze Rūdolfa, Ģirts Jakovļevs, Uldis Dumpis, Uldis Norenbergs, Ivars Kļavinskis, Jānis Vimba, Dmitrijs Petrenko, Alise Polačenko.}