Latvijas skaistākā akordeoniste Ksenija Sidorova atzinīgi novērtēta arī savā dzimtenē Latvijā. «Lielās mūzikas balvas 2012» apbalvošanas ceremonijā viņa saņēma balvu «Par izcilu sniegumu» par solo Erki Svena Tīra opusa «Prophecy» atskaņojumā 31. maijā Lielajā ģildē, ko viņa izpildīja kopā ar «Sinfonietta Rīga» un diriģentu Normundu Šnē. Ksenija muzicē visā pasaulē, piemēram, šā gada janvārī viņa sniegusi koncertus 11 dažādās valstīs.
Par savu dzīvesvietu uzskata kā Rīgu, tā Londonu
Uz Lielās mūzikas balvas 2012» apbalvošanas ceremoniju un koncertu Ksenija Sidorova, kuru pat «The Times» savās publikācijās nodēvējis par īstu mūzikas atradumu, ieradās kopā ar vecākiem. Par savu mājvietu Ksenija jau pāris gadus dēvē kā Rīgu, tā arī Londonu. Vecāki gan pagaidām dzīvo tepat Latvijā: «Nav jau tik tālu, divu stundu lidojums un jau esam viens pie otra,» par aviosatiksmes priekšrocībām priecājas Ksenija.
Jaunā akordeoniste absolvējusi Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūru, saņemot pat īpašo ekselences diplomu. Pēc studijām Ksenijas koncertgrafiks ir ļoti piesātināts un dzirdēt latviešu akordeonistes spēli vēlas daudzās pasaules malās. Ksenijas grafiku, koncertus un intervijas ar medijiem saplāno viņas menedžere, kura dzīvo Londonā.
Akordeoniste stāsta, ka pēdējā laikā aizvien mazāk izdodas būt Londonā, jo kopš šā gada sākuma jau ir lidojusi uz 11 dažādām pasaules valstīm, kur sniegusi koncertus. «Biju Ņujorkā, Bulgārijā, Vācijā un Luksemburgā. Man nozīmīgs ir katrs koncerts, un visbiežāk no katras šādas muzicēšanas man lielākoties paliek pozitīvas atmiņas,» viņa teic.
Taču sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Ksenija neslēpj, ka viņai ļoti svarīgi saņemt atzinību dzimtajā Latvijā. «Man liekas, ka atzinība no mājām palīdz radoši «lidot». Tas ir galvenais atbalsts. Nonstopā saņemu atbalstu no saviem vecākiem un skolotājiem. Šī mēroga balva, ko saņēmu Latvijā, ir ļoti nozīmīga gan man kā mūziķei, gan manam instrumentam,» teic akordeoniste.
Akordeonu spēlē tikai sēžot
Vaicājot Ksenijai, jaunai sievietei, kā viņai izdodas tik virtuozi spēlēt smago un lielo akordeonu, viņa atklāj: «Tas laikam nāk no bērnības, jo akordeona lielums un svars mainās. Kad esi mazs bērns, tev ir mazāks instruments, kad jau paaudzies, tad tiec pie lielāka instrumenta. Es neuztraucos par to, kā noturēt akordeonu. Tas notiek automātiski.»
Interesanti, ka Ksenija nekad uz skatuves savu lielo instrumentu nespēlē, stāvot kājās. «Spēlēju, sēžot uz soliņa, jo, ja es stāvētu, tad atšķirtos skaņas kvalitāte. Stāvot kājās, akordeona plēšas aiziet diezgan tālu, un tad arī skaņa mainās. Man ir galvenais mūzika, es vienmēr par to domāju. Tāpēc, lai mans izpildījums būtu kvalitatīvs, lai nekas netraucētu, man labāk patīk sēdēt,» skaidro simpātiskā akordeoniste.
Uz skatuves, sniedzot koncertus, Kseniju reti kad var redzēt kleitās. Viņas koncertu tērpi ir tikpat krāšņi kā pati akordeoniste. «Izvēlos platas bikses un blūzes. Kleitas nevelku, jo tad pazudīšu aiz sava lielā instrumenta. Skatuves tērpus iegādājos viena pati vai kopā ar mammu. Vēlos, lai uz skatuves es izskatītos krāšņi, un man ir svarīgi iegādāties labas kvalitātes apģērbus. Arī apavi man patīk ērti un stabili, tāpēc es bieži nemainu skatuves apavus,» viņa stāsta.
Lai būtu formā, skrien, nodarbojas ar jogu un aerobiku
Ksenija neatbilst akordeonistu stereotipam, ka šā instrumenta spēlētājam jābūt augumā un miesās raženam cilvēkam. Simpātiskā mūziķe garas stundas pavada, sēžot un spēlējot akordeonu, taču viņai veiksmīgi izdodas saglabāt lielisku figūru. «Ar sportu nodarbojos, jo man patīk būt formā. It sevišķi, ja ir tik piesātināta koncertdzīve kā man. Var teikt, ka man ir sēdošs dzīvesveids, tāpēc ļoti patīk izkustēties pēc tik ilgām stundām. Es skrienu, veicu dažādus spēka vingrojumus, mazliet nodarbojos ar jogu un aerobiku. Veselība ir primārais, tādēļ vienmēr atrodu laiku, lai pasportotu,» norāda Ksenija.
Patīk patusēties un enerģiju atstāt klubiņā
Vaicājot, vai mūziķei gadās arī brīvs laiks, kad draugu kompānijā aiziet padejot uz kādu klubiņu, viņa atzīst, ka atpūtai un izklaidei cenšas izbrīvēt laiku. «Es nemaz nevarētu bez draugiem, jo viņi mani iedvesmo. Protams, nesanāk mums satikties tik bieži, kā man gribētos, bet sazvanāmies vai pa telefonu, vai sarunājamies skaipā. Reizēm izdodas arī kopā aiziet vakariņās vai kaut kur mazliet patusēties. Dažreiz to ļoti gribas, un tas arī nepieciešams, lai atslēgtos un enerģiju atstātu klubiņā,» atklāj Ksenija.
Par attiecībām ar pretējo dzimumu jaunā akordeoniste nevēlas stāstīt, vien atklāj, ka šobrīd viņas dzīvē ir interesants periods. Šā gada janvārī sarunā ar sieviešu žurnālu «Santa» Ksenija atzinusi, ka mīlestības lietas viņai vienmēr bijušas ļoti sarežģītas un sirdi plosošas – no piecu gadu vecuma līdz pat šai dienai. Viņa arī bija atklājusi, ka pērn izšķīrusies no mīļotā cilvēka, ar kuru kopā bija septiņus gadus. Šķiršanās iniciatore bijusi Ksenija, un žurnāla intervijā viņa atklāj, ka joprojām nav sapratusi, vai tas bijis pareizais lēmums.
