Abi portreti tapuši svītrojuma glezniecības manierē. Otrdien pēcpusdienā, klātesot bijušajai valsts pirmajai amatpersonai, gleznas tiks atklātas apskatei plašākai publikai «Rīgas galerijā». Pēc dažām dienām Zatlera oficiālais portrets nonāks Valsts prezidenta kancelejā.

«Pagaidām tas [otras gleznas liktenis] vēl nav zināms. Laiks rādīs, viss ir iespējams. Šodien [otrdien] cilvēki redzēs, apskatīsies, izteiks piedāvājumus, novērtēs,» sacīja Ivanovs.

Zatlers gleznošanas procesā piedalījies klātienē, notikusi fotosesija, veikta izpēte. Mākslinieku Zatlera eksprezidenta statuss neesot ietekmējis.

«Mani personīgi tas nekādi neietekmēja, būtībā tas ir uzdevums, nevis mana iniciatīva, taču ļoti atbildīgs un interesants. Mani ļoti interesē portreta žanrs un tā dažādākās izpausmes, un kā profesionālim šādu darbu darīt man ir ļoti interesanti, to pārzinu. Tāpēc nekādas atšķirības, robežas man nebija jāievēro šā portreta tapšanā,» pastāstīja Ivanovs.

Jautājums, vai Zatlers bijis sarežģīts modelis un vai viegli tapis portrets, māksliniekam izraisīja smaidu. «Man ir svarīgi, lai es spētu pietuvoties personībai. Portrets ir ļoti sarežģīta lieta, tas nav tā, ka ar vienu otas triepienu tas iznāk. Mani ļoti saista rezultāta sasniegšana. Pēc savas pieredzes esmu redzējis, ka tie darbi, kas nonāk līdz skatītājam, vai nu caur mokām, vai bez mokām, ir sasnieguši savu mērķi. Jo, tiklīdz darbs nokļūst ārpus darbnīcas, tas sāk dzīvot savu dzīvi. Jau šodien [otrdien] redzēju piemēru – izliekot darbus galerijā, cilvēks atnāca un nofotografējās kopā ar Valdi Zatleru, tā ka viņam tas bija svarīgi,» norādīja mākslinieks.

Portreta gleznošana izmaksās piecus tūkstošus latu, ieskaitot nodokļus, iepriekš informēja kanceleja.

Ivanovs, kurš dzimis 1968.gadā, ir viens no populārākajiem latviešu jaunās paaudzes gleznotājiem. Mākslinieks ir veidojis vairāk nekā desmit personālizstāžu un izstādījis savus darbus starptautiskās izstādēs. Ivanova darbi atrodas ne tikai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Saeimas mākslas darbu kolekcijās, bet arī Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja, Tretjakova (Maskava) galerijas kolekcijās, kā arī privātās mākslas darbu kolekcijās.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja gandrīz gadu meklējusi piemērotu mākslinieku, kurš varētu gleznā atainot Zatleru, šajā procesā bija iesaistīti arī mākslas eksperti, lai nodrošinātu bijušā Valsts prezidenta portreta gleznojumam augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūrvēsturisku vērtību. Galu galā kanceleja šogad aprīlī par Zatlera portreta autoru apstiprināja mākslinieku Ritumu Ivanovu.

Pirmās brīvvalsts laika prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa – portretus 1995.gadā pēc fotoattēliem gleznojis mākslinieks Roberts Muzis. Savukārt 1999.gadā galerijai pievienojās Gunta Ulmaņa, bet 2007.gadā – Vairas Vīķes-Freibergas portreti, kurus gleznoja Miervaldis Polis.