Ikgadējā Latvijas profesionālās teātra mākslas sasniegumu apbalvošanas ceremonijā «Spēlmaņu nakts 2012» par aizvadītā gada labāko aktrisi atzīta Jaunā Rīgas teātra aktrise, triju bērnu māmiņa Elita Kļaviņa (46). Lai arī viņa iepriekšējos gadus nominēta apbalvojumam, šādu balvu viņa saņem pirmo reizi mūžā.
Vaicājot, vai aktrise jau iepriekš nojauta, ka tieši šoreiz viņa varētu saņemt apbalvojumu kā aizvadītā gada labāka aktrise, Elita Kļaviņa sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» stāsta: «Tikai nojauta. Bija kaut kāds miers, un līdz ar to šis miers likās aizdomīgs. Kāpēc esmu tik mierīga? Tas nozīmē, ka viss ir labi. Gaisā jau tā balva bija nolemta, tā es tagad to varu izskaidrot. Protams, biju sagatavojusi arī galvā runu, ko varētu teikt, ja tik tiešām balvu saņemtu es.»
Elita stāsta, ka iepriekšējos gados «Spēlmaņu naktī» bijusi vairākkārt nominēta un beidzot arī saņēmusi balvu. «Tā man ir ļoti nozīmīga,» atklāj aktrise. Viņas kontā ir neskaitāmi daudz dažādu lomu Jaunajā Rīgas teātrī, bijušas kino lomas un seriāli Krievijā. Pirms Elita Kļaviņa kļuva par aktrisi, viņa bija ziņu reportiere LTV ziņu dienestā, kā arī redaktore un diktore ziņu raidījumiem «Panorāma», «Šodiena» un «Nakts ziņas».
«Šis apbalvojums man ir liela atbildība. Ja tevi nosauc par gada labāko aktrisi, tu nevari palikt tajā pašā līmenī. Ir kaut kas jāpiedāvā. Es zinu, ka tas ir diezgan grūti. Zinu, ka maniem kolēģiem katra saņemtā balva ir kā jauns izaicinājums. Es to apzinos,» viņa piebilst.
«Spēlmaņu nakts» apbalvošanas ceremonijā, kad Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs raksturoja aktrises, kas nominētās gada labākās aktrises titulam, viņš Elitu, viņas bērnus un vīru raksturoja kā īstus dabas bērnus. «Andris ir mīļš! Es gan pati tā nevaru teikt par sevi. Esmu kādreiz ļoti tieša un spontāna, un varbūt tāpēc Andris domā, ka esmu dabas bērns,» skaidro aktrise.
Viņa atzīst, ka uz «Spēlmaņu nakts» apbalvošanu šoreiz nav bijis laiks pienācīgi saposties. «Viss notika ļoti lielā steigā. Man šajā vakarā bija jāspēlē izrādē «Kabalas noslēpumi», kas ir ļoti smaga izrāde. Izrāde beidzās tikai deviņos vakarā un arī ceremonija sākās deviņos. Tādēļ man bija jāpagūst noņemt lielo Eimijas Vainhausas frizūru un zeķi no galvas, uz kuras parūka balstās, pārvērsties un atnākt uz «Spēlmaņu nakti». Tas varbūt nebija tik pārdomāti, kā es kādreiz biju iecerējusi. Ziniet, es pat nezinu, kas ir šīs kleitas autors. Tad man vajadzētu to kleitu apgriezt otrādi, lai nolasītu, kas tur rakstīts,» viņa smejas.
