Jauna himna - jauns sākums

Piemēri tālu nav jāmeklē. Pavisam nesenā pagātnē (1990. gadā) demokrātijas paraugvalsts Kanāda koriģēja savas himnas tekstu - frāze «our home and native land» nomainīta pret «our home and cherished land» un «in all thy sons command» pret «in all of us command». Pamatojums - vārdu salikums «native land» (dzimtene) neuzrunā kanādiešus, kas nav piedzimuši Kanādā, savukārt «sons» (dēli) - burtiski diskriminē sievietes.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, 18. novembrī, Rakstniecības un mūzikas muzejs visiem interesentiem piedāvā iespēju aplūkot mūsu - Latvijas himnas «Dievs, svētī Latviju!»* rokrakstu, kas tikai uz vienu dienu tiks izlikts publiskai apskatei. Šajā sakarībā, nozīmīgo svētku priekšvakarā, aicinu uz diskusiju, kas publiskajā telpā jau izskanējusi vairākkārt. Vai Latvijas himna - Baumaņu Kārļa dziesma «Dievs, svētī Latviju!» nav morāli, muzikāli un saturiski novecojusi? Vai nav pienācis laiks to mainīt?

Paskaidrošu kāpēc! Ir vairāki iemesli. Galvenais no tiem - Baumaņa dziesmas pirmais pants savā dziļākajā būtībā ir lūgšana Dievam: «Dievs, svētī Latviju, Mūs' dārgo tēviju, Svētī jel Latviju, Ak, svētī jel to!» Šāds teksts ar vārdiem «Dievs» un «svētī» uzrunā sabiedrības daļu, kas tic kāda augstāka spēka (Dieva) esamībai, tic reliģiskiem rituāliem (svētīšanai), taču neuzrunā un savā ziņā diskriminē cilvēkus - sabiedrības daļu, kas procentuāli ir viena no straujāk augošajām grupām Rietumu pasaulē, kas netic kādai augstākai varai (tā dēvētie «nonbelievers»).

Interesanti, ka arī Kristīgi sociālās ūnijas dibinātājs savulaik izteicies, ka valsts himnā nevajadzētu pieminēt Dievu. «Vai nav laiks padomāt par jaunu Latvijas himnu, kuras vārdi un mudinājums būtu daudz atbilstošāki Latvijas sabiedrības mērķiem un ideāliem? Lūgšana, tostarp arī «Dievs, svētī Latviju!», protams, var būt arī himna, taču tad sabiedrības vairākumam ir jāakceptē gan tas, kam lūdz, gan arī to, ko lūdz.»

Vēl viens no iemesliem, kas ir šķietami nebūtisks, bet vienlaikus praktiskas dabas, ir dziesmas muzikālais un tekstuālais ietvars. Proti, Baumaņa dziesma, kas nenoliedzami ir skaista un svinīga, vienlaikus ir muzikāli mazliet smagnēja un tajā pēc slaveno BBC teletūbiju principa katrs pants tiek atkārtots divas reizes pēc kārtas. Kāpēc? Ne velti jau folklorizējies kāda blogera komentārs, ka himnas izpildīšana pirms hokeja spēlēm ir mokoši garas divas soda minūtes aptuveni 10 000 skatītājiem.

Kādas ir alternatīvas?

Piedāvāju divus variantus. Pirmais - mainīt himnas pirmā panta tekstu. Otrais - mainīt pašu himnu.

Manuprāt, atsaucoties uz augstāk minētajiem iemesliem, otrais variants - jauna valsts himna būtu pieņemamāks variants. Diemžēl mēs nevaram pajautāt Baumaņu Kārlim - vai viņam būtu kādi iebildumi, ja mēs radikāli izmainītu viņa sacerēto darbu. Tas nebūtu ētiski un visādi citādi pareizi, ja sāktu cenzēt un iejaukties jau pabeigtā mākslas darbā.

Atgādināšu, ka pagājušogad interneta vietnē manabalss.lv, kurā jebkurš Latvijas pilsonis var ierosināt likumprojektus Saeimai, pilsonis Eduards Griškevičs ieteica mainīt Latvijas himnu, aizstājot to ar komponista Mārtiņa Brauna sacerēto kora dziesmu «Saule, Pērkons, Daugava». Šī iecere neguva plašu iedzīvotāju atbalstu. Manuprāt, pamatoti, jo Brauna kompozīcija ir vēl garāka (lasi - nepraktiskāka), tajā ir septiņi panti, turklāt arī tās saturā ir minētas senlatviešu dievības («Saule mūsu māte» vai «Pērkons velna spērējs») un arī tajā ir atrodams teksts, kas norāda uz Dieva esamību, - «Saule lika Dieviņami».

Protams, liela kļūda būtu izsludināt pavisam jaunu konkursu par Latvijas valsts himnu. Šis ceļš, manuprāt vestu strupceļā.

Manuprāt, viena no labākajām idejām pieder kādreizējam cilvēktiesību grupas «Helsinki’ 86» dalībniekam Jānim Kučinskim, kurš ieteica kā valsts himnu izmantot arīdzan senu Jurjānu Andreja un Jura Alunāna dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot» (lai arī čehu dzejnieka L. Čelakovska vārdu atdzejojums).

Tā stāsta par tautas godu, tā orientē uz prāta gaismas gūšanu, tā aicina katru iesēt savu graudu tautas uzplauksmes druvā, tā noraida tukšu pelavu tirgoņus, tā noskaņo uz veselību, stiprumu, nepārtrauktu augšanu un pilnveidošanos, uz dzīves laimi. Tā savieno individuālo ar kopīgo un apliecina universālo likumsakarību.

Turklāt tā ir pārdesmit sekundes īsāka.

Priecīgus svētkus!

_{^{* Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju» pirmo reizi skanēja I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873.gada 26.jūnijā Rīgā. Ar laiku «Dievs, svētī Latviju» kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna. «Dievs, svētī Latviju» par Latvijas valsts himnu tika apstiprināta 1920.gada 7.jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē.}}

Nevis slinkojot un pūstot (Jurjānu Andrejs/Juris Alunāns)

Nevis slinkojot un pūstot

Tautu labā godā ceļ;

Tik pie prāta gaismas kļūstot,

Tauta zied un tauta zeļ.

Ja ikviens tik zemē sētu

Vienu graudu veselu,

Kas gan izskaitīt tad spētu

Zelta kviešu krājumu!

Bet, kas lielīdamies pārdot

Ved uz tirgu pelavas,

Tas kā pelus, vējam ārdot,

Zūd no ļaužu piemiņas.

Augsim lieli, augsim stipri,

Būsim sveiki, veseli!

Uzdziedāsim, uzdziedāsim

Augstu laimi Latvijai.