Dziedot rudens laika dziesmas, izdzīvojot Mārtiņdienas tradīcijas, būs iespēja satikt maskotus ļaudis, kas no Mārtiņiem līdz Meteņiem svētku laikā staigā no mājas uz māju, nesot svētību un pārticību ikvienā sētā. Ar Mārtiņiem aizsākas lielais ciemošanās laiks, kad, maskās tērpušies, ļaudis dziedādami gājuši no sētas uz sētu, lai varētu sevi izrādīt, apskatīt tās mājas, kur citādi nav iespējams nokļūt, kā arī dzīvesbiedrus sev nolūkot.

Šajā gadā Turaidā būs iespēja tikties ar Siguldas folkloras kopu «Senleja» un «Senlejiņa» čigāniem un dažādiem pārģērbtiem meža un mājas dzīvniekiem, kas meklēs jaunu čigānu tabora vadoni un stāstīs stāstus, kas piedzīvoti, pa pasauli klejojot. Svētkos notiks rudens ražas labumu izsole, tāpēc noderēs līdzi paņemts lats, lai,

mājās ejot, mājiniekiem varētu ciema kukulī aiznest vērtīgas dāvanas

- veselīgu bieti, ķirbi, ievārījuma burku un citus kārumus. Mārtiņdienas mielastā brīvā dabā ikviens varēs nobaudīt gaiļa zupu, kurā noderēs arī svētku dalībnieku līdzi atnestā garšviela vai zaļumu buntīte.

Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir ražas daudzinājums. Simboliski Mārtiņš ir noslēpies labības kūlī rijas stūrī, glabādams un svētīdams nākamā gada ražu. Mārtiņa nozīme un saturs vislabāk saprotams, ja to apskata salīdzinājumā ar pavasara svētku vēstnesi Ūsiņu.

Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir Saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm.

Kā vēsta seno dievību pētnieki, latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas atrodams tautasdziesmās aprakstītajās norisēs dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.