Kā nokļuvāt šovā «Dziedošās ģimenes»?

Apkārtējie nepārtraukti teica: «Jāpiedalās, jāpiedalās, jāpiedalās!» Tomēr pats galvenais iemesls - mēs bijām Puncuļu ģimenes koncertā. Tad nolēmām – viss, jāiet pieteikties, mēs arī tā varam!

Kāds ir jūsu ģimenes smieklīgākais mirklis, ko esat piedzīvojuši šajā šovā?

Nu droši vien tas, kā Dagmāra uzkāpa uz skatuves ar košļeni mutē. Tā jau īsti nevar darīt. Ja skatītāju vidū nebūtu māsa, kura visu laiku māja ar rokām un centās parādīt, lai Dagmāra izņem košļeni, viņa droši vien būtu arī sākusi dziedāt ar pilnu muti. Tā jau tagad kā leģenda par košļeni –

žūrija bieži iet garām un katru reizi, kad ierauga Dagmāru, jautā, vai košļene jau mutē.

Kā jūs saprotaties ar konkurentiem, kuri jums patīk vislabāk?

Man personīgi liekas, ka tas nav šovs, kurā ir baigie konkurenti, kas ies viens otru kost nost. Nav tā, ka mēs tagad ienīdīsim visus pārējos, jo viņi dziedāja labāk par mums. Ļoti patīk Pavlovsku un Tihovsku ģimenes. Biteniekiem mazā meitene bija ļoti jauka. Kopumā visas ģimenes ir jaukas.

Kā jūs nomierināties pirms šova?

Aizkulisēs mazā māsa Dagmāra vispār neuztraucas un mūs uzjautrina. Viņai ir ļoti laba humora izjūta, lai gan viņa pati to neapzinās. Viņa vienmēr izdara kaut ko smieklīgu, un viņai tas sanāk ļoti dabiski.

Vai cilvēki uz ielām jūs jau pazīst?

Jā, vietējā pilsētā to īpaši var just.

Cilvēki uz ielām ierauga un saka: «O, meitenes, mēs jūs zinām, mēs par jums!»

Tāpat veikalos un aptiekās pārdevējas atpazīst, sveicina un vēl veiksmi.

Ko darīsiet, ja uzvarēsiet?

Sarīkosim lielu ballīti faniem. Visticamāk, ka pie mammas darbā – viņa strādā kultūras namā.

Vai tētis, kurš ir Īrijā, arī skatās šovu, kad jūs uzstājaties?

Jā, viņš nopirka TV paku trīs mēnešiem un vienmēr mūs skatās. Iepriekš viņam nebija, tad gāja pie draugiem skatīties. Vienmēr, kad pēc uzstāšanās aizbraucam mājās, «Skype» jau ir ziņas no viņa, ka bija ļoti skaisti, viņam patika. Viņš ļoti priecājas.

Vai tētis neilgojas vēl vairāk, skatoties uz jums šovā?

Viņš ilgojas visu laiku. Viņš ir prom jau ļoti daudz gadu, bet tāda ir tā situācija, citu iespēju nav. Aptuveni divas reizes gadā viņš brauc uz Latviju – Ziemassvētkos un vasarā, kad mums ir izlaidumi vai kāds sasniedz pilngadību.

Ko jūs novēlat pārējām ģimenēm?

Lai turas, lai nesalūst un lai neapnīk dziedāt!