Kādreizējā valsts pirmā lēdija atklāj, ka mūsu mazajā Latvijā katrs teātris ir kā pērle. «Vai tas būtu Latvijas Nacionālais vai Dailes teātris, vai opera, vai Jaunais Rīgas teātris, vai arī Rīgas Krievu drāmas teātris. Mēs savā mazajā valstī esam tik bagāti ar kultūru,» nosaka Lilita, bet Valdis, turpinot dzīvesbiedres iesākto tēmu par kultūru, atklāj: «Mums būtu vairāk jārunā par to, ka visas tās kultūras iestādes, kurām ir pielikts mazais, bet ļoti svarīgais vārdiņš – nacionālais, ir jāceļ godā. Tā ir mūsu vizītkarte, lepnums un prestižs. Ja runājam par kultūru, tad Nacionālajam muzejam, teātrim, simfoniskajam orķestrim un operai vienmēr ir jāatrod alga un nevajag sev iestāstīt, ka viņi ir kādam parādā vai slikti saimniekojuši. Tas, ko šie nacionālie kultūras kolektīvi dod, nav naudā izmērāms. Tas ir daudz kas vairāk,» teic Zatlers.
Lilita atklāj, ka abi ar dzīvesbiedru redzējuši gandrīz visas izrādes, kas ir teātru repertuāros. «Tas ir atkarīgs no mana vīra darba grafika. Es pieskaņojos viņam, jo citādāk nemaz nav iespējams,» nosaka Lilita. Taču Valdis piebilst, ka «Spēlmaņu nakts» apbalvošanas ceremonijā viņš vienmēr secina, cik daudz labu izrāžu vēl nav redzēts.