Mena Suvari zaudēja nevainību ar neveiksminieku (8)

Mena Suvari atklāj, ko iemācījusies no mātes un ieskatu savā pagātnē: «Mamma redzēja manī potenciālu, kuru es pati nespēju saskatīt. Kad biju mazs bērns, dzīvoju lielā mājā ar trīs vecākajiem brāļiem. Mana māte spēja dzirdēt un redzēt lietas, kuras es nedzirdēju un neredzēju. Māja bija uzbūvēta 1870. gadā, un mamma bieži dzirdēja zirgus uz piebraucamā ceļa un kādu klauvējam pie durvīm. Naktīs tur bija bērni baltās drēbēs, kuri spēlējās kokos. Mums nebija bail, jo neviens nekādu kaitējumu mums nenodarīja un es neko neredzēju un nedzirdēju.

Mēs izvācāmies no tās mājas, kad man bija deviņi gadi, jo vecāki vēlējās dzīvot siltākā klimatā. Kad mēs pārcēlāmies uz dienvidiem, man bija jāpārdzīvo morāla aizskaršana skolā.

Mamma teica, lai es esmu tāda, kāda esmu, un necenšos mainīties, lai iekļautos kādā vidē.

Neviens mani neaicināja uz dejām, es negāju uz skolas ballēm un nebiju karsējmeitene,

bet ar mammas atbalstu saglabāju ticību sev.

Es centos koncentrēties sev un mēģināju dabūt darbu reklāmas un modeļu industrijā. Negribēju kļūt par aktrisi, bet man patika atrasties kameras priekšā. Tad māte paziņoja: «Mēs pārceļamies uz Holivudu. Tas tev dos iespēju.» Viņa manī redzēja ko tādu, par ko man nebija ne jausmas.

Man bija 16 gadu, un pēkšņi viss sāka notikt. Es dabūju pāris lomas dažās filmās un turpināju iegūt izglītību vidusskolā. Sāku attiecības ar lielisku puisi, tas palīdzēja manai pašpārliecinātībai. Gadu iepriekš es biju zaudējusi nevainību ar kaut kādu neveiksminieku, un tā bija slikta pieredze. Tie ir tādi momenti, kurus mēs visi gribētu piedzīvot vēlreiz, bet citādāk. Es vienmēr esmu mātei stāstījusi par savu mīlas dzīvi. Kad saderinājos, viņa bija pirmā, kurai to paziņoju.»

Visu mainīja divas filmas – «American Pie» un «American Beauty». Pēc «American Pie» cilvēki sāka mani pazīt un lūgt autogrāfus, savukārt pēc «American Beauty» iznākšanas ietekme bija milzīga. Visi zināja ainu, kurā kaila gulēju sarkanās rožlapās. Man bija tikai 20 gadi un nācās ļoti ātri pieaugt. Vai tas bija tā, kā es gaidīju, ka būs? Nē, nebija. Man likās, ka aktiermāksla ir kreatīvs process, bet izrādās, ka tas bija tikai bizness.

Es nekad mūžā nebūtu uzminējusi, kāda izvērtīsies mana privātā dzīve. (Mena šogad izšķīrās no sava otrā vīra.) Bet es neesmu pret laulībām, man ir lielisks piemērs, ko rāda mana māte. Es redzu, cik laimīga spēj būt laulība.»