Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/17/10292104t1h2524.jpg)
Trešdien, 19.septembrī, Francijā tiks atklāta izstāde «Latvijas videomāksla - performance un kustība», kas veidota sadarbībā ar Latvijas videomākslas arhīvu. Kopumā izstādē būs apskatāmi 12 latviešu mākslinieku darbi, tapuši laikā no 1987.gada līdz 2012.gadam, kuru vienojošais elements ir kustība kā dzīvības un dzīvīguma pazīme, izteiksmes līdzeklis vai norāde uz laiku, informē kultūras un mākslas projekta «Noass» pārstāve Anna Veilande Kustikova.
Izstāde kā vēsturisks ceļojums
Latvijas videomāksla savu attīstību sāka līdz ar videokameras nonākšanu mākslinieku rokās 20.gadsimta 80.gadu otrajā pusē, līdz tam kustības reproducēšana bija kino jomas eksperimentu un sasniegumu lauciņš.
Padomju režīma sabrukums veicināja robežu pārkāpšanu arī mākslā
- ienākot jauniem medijiem, izteiksmes līdzekļiem, mākslas parādības kļuva arvien daudzveidīgākas, nostiprinājās performances, sāk attīstīties tā saucamā laikmetīgā kustīgā attēla māksla savā agrīnākajā izpausmē - video.
Izstāde ir kā vēsturisks ceļojums Latvijas laikā, par pieturvietām ņemot nozīmīgus pagrieziena punktus vai parādības mākslas darbos, kas savā vizuālajā vai konceptuālajā saturā saistīti ar kustīgā attēla fenomenu.
Mākslinieki un performances
Skatītājiem «L’Arcade» centrā būs iespēja aplūkot vēsturiski nozīmīgus darbus, tostarp multimākslinieka Hardija Lediņa un grupas «NSRD» performances «Dr.Esenera Binokulāro deju kursi» dokumentāciju, Anša Rūtentāla kustību teātra videoperformances, kā arī Ineses un Ivara Mailīšu filmu «Cilvēki kā karogi».
Nākamo desmitgadi izstādē pārstāvēs mākslinieki, kas ieguvuši ievērību ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Būs apskatāms Katrīnas Neiburgas darbs «Satiksme», kas dokumentē mākslinieces pieredzi taksistes profesijā, un Ivara Grāvleja video «Mobilais», kas izaicina un transformē tradicionālos izstāžu atklāšanas rituālus. Tāpat būs skatāma Anetes Meleces animācija «5 kustīgas gleznas», kas burtiski iekustina gleznas, izveidojot no tām kopīgu stāstu, savukārt Krišs Salmanis atdzīvina pilsētvidi ar Latvijas nacionālā eposa varoņa Lāčplēša stencilu sēriju.
Jaunie mākslinieki Indriķis Ģelzis un Linda Konone savos video ierobežo kustību, savukārt Ginta Tinte Vasermane un Lauris Kalniņš, izmantojot vairākus ekrānus, rada paralēlu laiku un darbību, kas vienā gadījumā izmanto performanci un tās vidi kā abstraktu vizuālu baudījumu, bet otrā - pārsteidz skatītāju ar negaidītu iznākumu. Didža Eglīša īsfilma «Veiting Norba» izstādē pārstāvēs dejas īsfilmas žanru.
/nginx/o/2018/07/17/10292103t1h6d91.jpg)
Izstāde «Latvijas videomāksla - performance un kustība» ir svarīgs notikums Latvijas kustīgā attēla un performances mākslas jomā, jo tā pilnībā veltīta viena aspekta - kustības fenomena - atklāsmēm mūsu valsts mākslinieku darbībā sākot ar 1987.gadu līdz pat mūsdienām, tādā veidā izceļot tematiski bagātīgo Latvijas laikmetīgās mākslas dzīvi un dažādību tajā.