Atis Skrastiņš: Kādreiz mēģinu skaļā balsī saukt Kārli (3)

Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Atis Skrastiņš atzīst, ka bez brāļa, kas visu dzīvi bijis kā labākais draugs, dzīvot ir smagi.

Kārlis un Atis līdzīgi kā dvīņubrāļi

«Tas ir milzīgs zaudējums,» viņš nosaka. Spēcīgā vīrieša acīs sariešas asaras, jo zaudējuma sāpes nav rimušas, lai arī apritējis gads. Atim uz brīdi aizlūst balss. «Vasaras sākumā mazliet palika vieglāk, bet vispār ir smagi. Sākotnēji par to domāju katru dienu. Vēl grūtāk ir mūsu mātei. Mēs palīdzam un stutējam viņu, bet mātei ir smagas sirdssāpes. Mamma ir ļoti sašutusi par vienu no pēdējām televīzijas intervijām, uz ko viņa bija aicināta. Tāpēc mamma ļoti baidās šobrīd sniegt intervijas un kaut ko stāstīt. Viņu neinteresē tās «ziepju operas», kas tiek presē radītas,» atklāj Atis.

Kad abi brāļi – Kārlis un Atis gājuši pa ielu, daudzi nevarējuši atšķirt, kurš ir kurš. Gluži kā dvīņubrāļi. Augumā raženi un sportiski. «Mūs nodeva tikai mati, Kārlim tie bija gari, bet man īsi. Jā, esam līdzīgi, jo svars un augums mums bija vienāds,» nosaka Atis. Viņš tāpat kā Kārlis ir sportists - triatlonists, bijis Latvijas Triatlona federācijas prezidents.

Sapņos Kārlis nenāk

Aviokatastrofā bojā gājušo brāli aizvadītā gada laikā Atis ne reizi nav redzējis sapnī. «Nē, sapņos viņš pie manis nenāk. Kādreiz mēģinu skaļā balsī saukt Kārli, bet viņa nav,» smagi nopūzdamies atklāj Atis. Šobrīd kavēties pagātnes atmiņās par laiku, kas bija pavadīts un piedzīvots kopā ar Kārli, Atis nevēlas. «Tas ir pārāk sāpīgi. Vienīgā doma, ka brāļa vairs nav. Tas ir pārāk sāpīgi,» skaidro Atis.

Uz Kārļa atdusas vietu Rīgas Pirmajos Meža kapos Atis bieži dodas kopā ar savu ģimeni. Par kapavietu rūpes uzņēmusies Kārļa sieva Zane, kura kapavietas uzkopšanas darbus uzticējusi veikt speciālam kapu kopšanas dienestam.

Skrastiņu dzimtā aug nākamais hokejists

Kopš brāļa zaudējuma Atis vairs neskatās hokeju. «Nelasu un pilnībā neinteresējos par hokeju. Nespēju,» piebilst Atis. Tiesa gan, Skrastiņu sportiskā dzimta turpina tradīcijas. Ata piecus gadus vecais dēlēns Mārtiņš, kuram dots vectēva vārds, jau stabili stāv uz slidām un trenējas «Dinamo Rīga» jauniešu komandā. «Viņš jau vēl maziņš, bet jau ir iemācījies slidot atmuguriski. Viņam ir Kārļa dāvināta hokeja kreklu kolekcija, ko brālis savulaik bija nopircis Mārtiņam,» stāsta Atis.

Šobrīd vēl pāragri runāt par Kārļa Skrastiņa piemiņas pasākumu tradīcijām. «Noteikti tāpat kā uz Kārļa dzimšanas dienu, pie manis sanāks ciemos Kārļa draugi – hokejisti, kas bija ar viņu uz laukuma,» atklāj Atis. Viņš arī zina stāstīt, ka tapšanas stadijā ir Kārlim veltīts piemineklis, kas tiks uzstādīts Rīgā. «Jaroslavļā pie Sporta pils ir izveidoti pieminekļi visiem aviokatastrofā bojā gājušajiem hokejistiem. Pats gan vēl neesmu bijis, bet noteikti aizbraukšu apskatīt Kārļa pieminekli. Es regulāri sazinos ar Jaroslavļas hokeja kluba menedžeriem, mums ir ļoti sirsnīgas attiecības izveidojušās.