Populārais dziedātājs Lauris Reiniks savu 33.dzimšanas dienu vakar, 11.jūlijā, svinēja strādājot - viņš iejutās prinča lomā, piedaloties Senās mūzikas festivāla ietvaros notiekošā uzveduma «Princese uz zirņa» mēģinājumā. Pats uzvedums būs skatāms sestdien, 14.jūlijā, Rundāles pilī.
Par operdziedātāju neizliksies
Portāls «Sejas» Reiniku sastapa Mūzikas akadēmijā, kopā ar skaistās balss īpašnieci Elīnu Šimkus, baroka orķestri un baroka kori mēģinot iejusties prinča tēlā. Dziedātājs atzina, ka tas esot ļoti interesanti, atgādinot, ka tā viņam ar klasisko mūziku nav pirmā saskarsme.
«Ir interesanti nokļūt šādā sastāvā, kas man ir mazliet pasvešs. Tomēr saskarsme ar šo mūzikas žanru man ir bijusi, jo Jelgavas Mūzikas koledžā esmu beidzis kordiriģentus, un savulaik esmu dziedājis arī klasisko mūziku. Vienkārši beidzamos vienpadsmit divpadsmit gadus neesmu neko šajā žanrā darījis. Taču ir forši atgriezties, turklāt uzreiz atceros, ko mācījos Mūzikas koledžā,» stāsta Lauris, uzsverot, ka dziedāt kopā ar Elīnu Šimkus, kura uzvedumā spēlēs princesi, esot patiešām burvīgi, īpaši tādēļ, ka viņiem abiem labi saskanot balss tembri.
«Varu dziedāt klasiski un tajā pašā laikā - mazliet popsīgi, jo, kā mums teica uzveduma vadītājs, diriģents Māris Kupčs, - es varot dziedāt, kā gribu, jo uzvedumā skanošā mūzika ir tā laika popmūzika,» smaida dziedātājs, ar prieku izrādot savu baroka parūku, ko viņš liks galvā arī Rundāles uzvedumā. «Protams, arī pārējais tērps man būs atbilstošs tā laika mūzikai,» norāda dziedātājs, vien piebilstot, ka viņš nevar un negrib izlikties par operdziedātāju, lai gan savulaik apguvis arī šo mūzikas žanru.
Baroka laikmetā dzīvot negribētu
Vērojot, cik labi dziedātājs iejuties baroka laika mūzikas noskaņās, loģisks šķiet jautājums, vai viņš pats gribētu padzīvot tajā laikā, kad Rundāles pilī dzīvoja Kurzemes hercogs un viņa svīta.
«Droši vien nē, jo es jau tagad jūtu, kā svīst galva zem parūkas un kā viņiem bija no parūkas jākasa ārā utis,» Lauris sirsnīgi smejas, piebilstot, ka arī greznais apģērbs, kādu nācās valkāt galminiekiem, viņaprāt, nav pārāk ērts. «Iedomājies, ar desmit kilogramus smagu uzvalku defilēt pa Rundāles dārziem...» viņš smaida.
Labākā dāvana - ceļojums apkārt pasaulei
Vai mūziķis, sasniedzot 33 gadu vecumu, jūt, ka ir sasniedzis kādu robežu? «Saka jau, ka tas ir maģiskais skaitlis un Kristus vecums, taču es neko īpašu nejūtu. Un vispār - man nepatīk svinēt dzimšanas dienas,» atklāj Lauris un piemin kādu savu draudzeni, kura, viņu sveicot dzimšanas dienā, visai pārliecinoši apgalvojusi, ka jubilejas ir jāsvin, īpaši tagad, kad var novērtēt, cik ātri paiet laiks.
«Viņa teica, ka jāsvin un jāballējas tagad, nevis sešdesmit gadu vecumā. Tad es tā padomāju: nu labi, viens gads nāk klāt... Varētu sarīkot tādu mierīgu pasēdēšanu draugiem,» spriež dziedātājs, neslēpjot, ka daži viņa draugi bijuši šokā par to, ka viņam ir jau 33 gadi. «Nez, ko viņi domāja - ka man ir 28 vai 29 gadi?» Lauris filozofē un min, ka nekāda lielā ballēšanās šogad neiznāks arī tādēļ, ka nedēļas nogalē viņam ir daudz darba: sestdien pa dienu jāuzstājas Rundāles pilī, bet pēc tam vēl jāpagūst uz Zvejnieksvētkiem Lapmežciemā un Rojā.
Savukārt uz jautājumu, kāda būtu vēlamākā dāvana dzimšanas dienā, dziedātājs bez domāšanas atteic, ka tādas neesot. «Kad man uzdod šo jautājumu, parasti saku - paldies, neko nevajag. Un varbūt vispār ir tā, ka to, ko vēlos pa īstam, man neviens nevar uzdāvināt,» spriež Lauris, kuram nekādas materiālās lietas nešķiet svarīgas. «Ja nu vienīgi man kāds uzdāvinātu ceļojumu apkārt pasaulei - tā man šķistu vislabākā dāvana. Ceļojumi vispār ir diezgan dārgs prieks - to zinu, jo dažreiz pats esmu dāvinājis. Bet tā es dzimšanas dienā nevienam neko neprasu.»
