Jūnijā klajā nākusi pašmāju kinorežisora un rakstnieka, sava laika dokumentētāja Jāņa Streiča grāmata «1991. Tas garais cilvēkbērna gads» - ļoti apjomīgs un saturiski augstu vērtējams darbs ne tikai par Latvijai un īpaši Latgalei tik svarīgo filmu «Cilvēka bērns», bet arī par Latvijas vēsturē smagu un nozīmīgu laiku - 1990./1992. gadu, kas skaudri un godīgi atspoguļojas Jāņa Streiča tā laika dienasgrāmatās un sarakstē ar rakstnieku Jāni Klīdzēju, informē izdevniecībā «Dienas Grāmata».
Grāmatā apkopotas Jāņa Streiča vēstules un dienasgrāmatas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Filma «Cilvēka bērns» tika uzņemta tanī liktenīgajā gadā, kad atguvām neatkarību un piepildījās Finka pareģojums — ka gads no abiem galiem lasīsies vienādi un visi koki pavasarī ziedēs vienlaicīgi. 1991. gada beigās redzējām, ka gaišreģa paredzējums ir piepildījies. Man tas likās bezgala garš aiz savas ietilpības, aiz notikumu bagātības un nozīmības. Un arī tagad, jau pēc divdesmit gadiem, tas man rādās visgarākais visā mūžā. Jo pa vidu — starp barikādēm, mītiņiem, varoņu nāvēm, krievu tankiem un puča radīto paralīzi un tumsu — un tad jau cauri reibinošajai uzvarai vijās darbs pie filmas, kas man bija un joprojām ir dziļi personīga,» stāsta Jānis Streičs.
Sarmīte Ēlerte teic: «Cilvēkbērna gadā iet bojā Dieva un cilvēku nolādētā padomju impērija un barikādēs tiek aizstāvēta atjaunotā Latvijas valsts. Kā spītējot, Streičs filmē savu «vissvarīgāko un mīļāko» filmu. Lai atgrieztu parādu Latgalei, lai to garīgi izprastu visa Latvija.
Streiča vēstules un dienasgrāmatas ir par cilvēku kā mirkli Visaugstākā radīšanas pieredzē,
par samērošanos ar nāvi un paaudžu ceļu - no viņu mūžiem uz Streiča un nākamajiem. Aizraujošs ieskats nesenajā pagātnē un mūsu izcilā režisora domu, kaislību, izmisuma un radīšanas pasaulē.»
«Kā laikmeta dzīvā liecība aizraujoša un kā cilvēka dvēseles noskaņu hronika aizkustinoši godīga. Trīs vārdi, ar kuriem varu raksturot Jāņa Streiča literāro dienasgrāmatu, kas vēl reizi pierāda «zudušā laika» unikālu vērtību — talantu un darbaspēju tā pavisam taustāmi — ar roku uz papīra — formulēt savas, Latvijas liktenī tik būtisko 20. gadsimta 90. gadu aculiecinieka, domas un izjūtas. Šie Streiča manuskripti nesadegs un tiem nedraud izšķīšana virtuālajā telpā,» tā Normunds Naumanis.
Grāmatas noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Jāņa Streiča personiskā arhīva, tai skaitā fotoattēli no filmas «Cilvēka bērns» uzņemšanas (fotogrāfs Guntis Grunte), Jāzepa Danovska darbi un Servīna Egliena uzņemtais Jāņa Klīdzēja portrets.
Grāmatas izdošanu atbalstījuši Vita un Armands Zeihmaņi.
Iespēja sveikt Jāni Streiču un saņemt autogrāfu jaunajā grāmatā varēs Jāņa Streiča autogrāfu stundā piektdien, 29. jūnijā no plkst. 12 līdz 15 Rīgā, laikraksta «Diena» mājā Mūkusalas ielā 15.
