Politiķis Kārlis Leiškalns un viņa sieva, Rīgas brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne šovasar baudīs vasaru Jūrmalā kopā ar vecākās meitas Gunas Leiškalnes-Rokk meitiņu Sofiju Rasmu. Mazmeita ir Leiškalnu ģimenes lielākais pārsteigums un lepnums, jo mazā ir tik lokana, ka ik pa brīdim vecvecākiem demonstrē profesionālu balerīnu cienīgas piruetes.
Vaicājot, kādēļ Guna izvēlējusies dzīvi starp abām valstīm, viņa stāsta, ka dzīve lielākoties pakārtota meitiņas Sofijas interesēm, kura trīs gados tik ļoti ieinteresējusies par baletu, ka vecāki nolēmuši savu atvasi sūtīt Rīgā bērnu baleta skolā, kur meitiņa var pilnvērtīgi attīstīt savu talantu. «Igaunijā jau arī ir bērnu baleta skolas, bet tik profesionālā līmenī un tik lielisku pedagogu kā Tālis Sils tur nav. Domāju, ka Tālis par darbu ar bērniem ir pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni,» stāsta Guna.
Mamma pati ir izbrīnīta par meitas lielo mīlestību uz baletu. «Man pašai vienmēr balets ir bijis vienaldzīgs. Sofija trīs gados pēkšņi sāka interesēties par baletu. Viņas baleta pedagoģe pareizi pateica, ka Sofijai balets ir asinīs, viņa ar to ir piedzimusi. Meitiņa mani iemācīja iemīlēt baletu. Tagad pati zinu visus Čaikovska baletus no galvas. Lai arī Leiškalnu un vīra ģimenē nav baletdejotāju, mēs visi esam lokani,» stāsta Guna.
Mazā Sofija jau vairākas reizes uzstājusies ar baleta priekšnesumiem uz lielās skatuves. Gunas vīrs šādos brīžos vienmēr pamet visus biznesus un dodas uz Rīgu, lai pats klātienē varētu redzēt meitiņas sasniegumus. Turklāt 15. jūnijā Sofija kā viesmāksliniece uzstāsies ar baleta priekšnesumu Rīgas Montesori skoliņas izlaidumā. Montesori skolu apmeklē arī pati Sofija.
Par mazmeitas lokanību un izveicību pārsteigti arī vecvecāki Anita un Kārlis Leiškalni. Politiķis sarunā ar Sejām pat nosaka, ka viņam vairs nav jāiet uz baleta izrādēm, jo mājās ir sava balerīna. Līdzko mazā Sofija dzird mūziku, viņa sāk dejot.
«Mums jau ļoti reti visiem izdodas pabūt kopā, tādēļ esmu ļoti laimīga, ka Sofija var pie mums padzīvoties un mēs tiekam pie viņas lutināšanas. Mazmeitiņa ir mūsu lielākais prieks. Kad Sofija ciemojas pie mums Jūrmalā, viņa vizinās ar velosipēdu un mēs ar Kārli viņu pavadām. Tad lecam arī pa batutu. Omei gan grūti tikt līdzi, bet ir jālec pakaļ. Vispār mums kopā ir ļoti jautri un interesanti,» teic Anita.
