Lietuviešu rokzvaigzne: man ļoti patīk Rīga un latvietes

Jeronīma sapnis ir dziedāt lomu mūziklā "Jesus Christ Superstar" Londonā. Cēsu mākslas festivāla klausītājiem bija iespēja dzirdēt dažas ārijas pirms diviem gadiem

FOTO: Sejas.lv

Arī Latvijā pazīstamais lietuviešu rokdziedātājs Jeronīms Miļus nule izturējis visas konkursa kārtas, lai jau šoruden, iespējams, piedalītos Londonā topošajā megaprojektā – mūziklā par leģendāro grupu «The Beatles». Rīdziniekiem viņu būs iespējams dzirdēt svētdien, 27.maijā, kad ar mūziklu «Dāmu paradīze» Daugavpils teātris viesosies Nacionālajā teātrī. Savukārt izrādes mūzikas autors Raimonds Pauls izteicies, ka no «šā jaunekļa var sagaidīt lielas lietas».

Loģisks jautājums: kā lietuviešu dziedātājs var tikt pie lomas izrādē, kas iestudēta Latvijā?

Pagājušā gada vasarā Rīgā strādājot pie kāda projekta – rokoperas, kas diemžēl netika iestudēta līdz galam, iepazinos ar režisoru Oļegu Šapošņikovu (viņš ir «Dāmu paradīzes» režisors un Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs – red.). Viņš man pagājušajā rudenī zvanīja un piedāvāja, vai es negribētu izmēģināt spēkus Daugavpils teātrī kādā muzikālā projektā. Man allaž ir licies interesanti piedalīties mūziklos – šādus projektus es ķeru ciet un nelaižu vaļā. (Smejas.)

Murē - Jeronīms Miļus, Denīze – Nadežda Jermaka

FOTO: Sejas.lv

Tiesa, izrāde ir krievu valodā, un man nav viegli dziedāt krieviski – daru to ar akcentu un ik brīdi piedomājot, jo tas manā karjerā ir tikai otrais projekts krievu valodā. Skolā krievu valodu nemācījos, toties šeit, Daugavpilī, man divu nedēļu laikā nācās iemācīties krievu valodu un izgrozīties no situācijas.

Oktāva Murē lomā Raimonda Paula mūziklā "Dāmu paradīze"

FOTO: Sejas.lv

Interesantākais bija pēc pirmizrādes, kad ballē satiku Raimondu Paulu, viņš man jautāja, ko es te darot, jo labi zina, ka dziedu roku... Pajautāju, vai viņš negrib uzrakstīt rokoperu, uz ko Pauls atbildēja, ka viņam neesot pieredzes, jo viņš vairāk raksta estrādes un džeza mūziku un ka viņam vajadzīga tēma, lai rakstītu tik liela mēroga darbu.

Latvieši un lietuvieši ir labi kaimiņi, un tomēr – kā ir strādāt kaimiņvalsts teātrī?

Šis ir drāmas teātris, un visi aktieri ir profesionāļi. Daži dzied labāk, citi varbūt ne tik labi, taču viņi tik un tā savu tēlu apspēlē tā, ka tev liekas – šim personāžam ir jābūt tieši tādam. Un, ja tu esi profesionālis, tev savs tēls jāveido tā, lai skatītājs noticētu tam, ko tu dari un ka tam tā jābūt. Šejienes aktieri to dara lieliski, un šķiet, ka publika viņiem tic. Te ir burvīga atmosfēra, visi ir ļoti draudzīgi, un man liekas, ka te strādāt ir ļoti patīkami.

Jūsu varonis Murē «Dāmu paradīzē» ir apģērbu tirgotājs – jūsu karjerā kaut kas jauns un nebijis... Deviņpadsmitais gadsimts, romantika...

Jā, neko līdzīgu līdz šim neesmu darījis. (Domā.) Ja tā labi padomā, mēs pat esam mazliet līdzīgi: Murē visu laiku domā, kā ieviest progresu, viņš nebaidās no eksperimentiem. Par sevi varu teikt to pašu: braucu uz kaut kurieni, lai iestudētu izrādi valodā, kuru nepārvaldu perfekti... Un tomēr man gribas pārbaudīt savas spējas.. Patīkamākais ir tas, ka ar rezultātu esmu apmierināts un jūtos gandarīts.

Jums gribētos nokļūt Parīzē tajā laikā, kad tur dzīvoja Murē un viņa iemīļotā meitene?

Ja man būtu laika mašīna, es paskatītos ne tikai Parīzi 19.gadsimtā, bet visus iespējamos gadsimtus. Tas taču ir tik interesanti! Dažkārt gadās, ka sēžu un domāju: kā te ir bijis pirms trīssimt gadiem, kas te ir noticis? Vai arī: kā īsti bija laikā, kad norisinās «Jesus Christ darbība»...

Citā lomā: Jeronīms Miļus - lietuviešu smagā roka grupas "Soul Stealer" līderis un solists

FOTO: Publicitātes foto

Lietuvā jūs spēlējat Svīniju Todu un vēl citas lomas.

Šī ir viena no manām mīļākajām lomām, taču pašlaik šo vērienīgo uzvedumu, kurā piedalās vairāk nekā simt cilvēku, nerādām, jo tas ir ļoti dārgs projekts. Spēlēju arī «Notre dame de Paris», Kauņas muzikālajā teātrī piedalos Eltona Džona un Tima Raisa mūziklā «Aīda» – spēlēju Radamesu; man ir loma arī lietuviešu rokoperā «Velna līgava». (Domā.) Mums ziemā vienmēr arēnās tiek iestudēti lieli muzikāli projekti, bet pēc tam rādām mazos variantus teātros. Vēl ir plāni saistībā ar Klaipēdas muzikālo teātri, kur paredzēts iestudēt «Velna līgavu»... Ja nospēlējam piecas izrādes, tad jau projekts sevi atpelna.

Rokmūzikas cienītāji jūs pazīst kā smagā metāla grupas «Soul Stealer» pārstāvi. Kā varat savienot divus tik pretējus žanrus – rokmūziku un mūziklus?

Piemēram, Lietuvā esmu dziedājis «Jesus Christ Superstar» - tā ir rokmūzika, ko vajag sajust un arī dziedāt citādāk. Tā ir «ielas skola». (Smaida.) Tagad jau kādu laiku individuāli apgūstu klasisko dziedāšanu pie kādas mūsu primadonnas, un visu informāciju, ko iegūstu, pat nejaudāju apstrādāt... Klasiskā skola ir pamats, uz kura var veidot dažādas dziedāšanas manieres un citas lietas.

Jeronīms Miļus un operdziedātāja Asmika Grigorjana "Cēsu mākslas festivālā 2010"

FOTO: Sejas.lv

FOTO: Sejas.lv

Jums uz rokām ir pamatīgi tetovējumi un valkājat īstu metālistam piestāvošu gredzenu...

Par tetovējumiem jau dažkārt ir izteikusies mana mūzikas pedagoģe. (Smaida.) Tāpat kā par gredzenu. Tās ir neatņemamas smagā roka pārstāvja rotas, taču man tās absolūti netraucē dziedāt romantiskos mūziklos un operās.

Atgriežoties pie mūzikas: kas ir jūsu sapņu loma?

Es ļoti gribētu nodziedāt «Jesus Christ Superstar» Londonā – protams, galveno lomu! Lai gan Jūdas loma arī tāda, ka pietiek, ko darīt. Jau teicu, ka man visi mūzikli šķiet interesanti, jo ikreiz tā ir cita pieredze un cits personāžs, un katrai lomai daudz jāgatavojas.

Jeronīma sapnis ir dziedāt lomu mūziklā "Jesus Christ Superstar" Londonā. Cēsu mākslas festivāla klausītājiem bija iespēja dzirdēt dažas ārijas pirms diviem gadiem

FOTO: Sejas.lv

Vispār Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars arī man piedāvāja šo lomu nodziedāt Cēsīs, taču tas ir tāds megaprojekts, ka šim iestudējumam aizietu puse festivāla budžeta... Esam vairākkārt sazvanījušies, taču pagaidām nav izdevies vienoties.

Esat izmēģinājis spēkus arī, pārstāvot Lietuvu «Eirovīzijā»...

Toreiz vēl biju baigi «zaļš»! (Smejas.) Mani pierunāja draugs, kuram teicu: ja uzrakstīsi dziesmu, es piedalīšos. Tā tapa «Nomads in the Night», un man nācās vien pildīt savu solījumu... Ar tagadējo pieredzi, protams, tas būtu citādāk, taču šā vai tā es «Eirovīziju» uztveru tikai kā dziesmu konkursu. Savukārt mūsu populārie dziedātāji baidās tur piedalīties, jo zina, ka neveiksmes gadījumā tiks nolinčoti. (Ironiski smaida.) Un tas nav mans sapnis – piedalīties «Eirovīzijā». Turklāt, pat ja Lietuva uzvarēs, tā būs izgāšanās – kur tad mēs ņemsim naudu tik vērienīgam projektam? (Smejas.)

Izrādē jūsu partnere ir ļoti skaista meitene, kura labi dzied. Bet vai esat domājis par to, kur tad īsti dzīvo skaistākās meitenes – Lietuvā vai Latvijā?

Neapšaubāmi, ka šeit, Latvijā, ir ļoti skaistas meitenes. Un es nevaru pateikt, kur ir skaistākas... Vienu gan varu pateikt visām savām pielūdzējām: mana sirds ir aizņemta, jo man ir draudzene.

Atklāsiet, ko viņa dara?

Mana draudzene arī darbojas mākslas jomā - viņa ir dejotāja. No vienas puses, tas ir labi, ka abi darbojamies līdzīgās jomās: viens otra aizņemtību saprot labāk, nekā dzīvojot kopā ar «vienkāršu» cilvēku. Taču par privāto dzīvi es labprāt nerunāju.

Un ja jums vaicātu, kas ir jūsu mīļākā pilsēta?

(Apdomājas.) Londona man šķiet nedaudz par lielu, lai gan tur ir iespēja pabūt vienam un tajā pūlī paslēpties, jo tur neviens otram nevelta lielu vērību un neatpazīst... Taču profesionālā ziņā Londona noteikti ir mana sapņu pilsēta.

Lietuvā? Viļņā arī nejūtos pārāk ērti, savukārt Kauņa man ļoti patīk – gluži tāpat kā Rīga, tā ir skaista pilsēta, kur staigājot un iepazīstot pilsētu jūtos patiešām labi.

Uz augšu