Diriģenta Jāņa Ozola kulinārais meistarstiķis

Labu apetīti!

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Atraktīvais vairāku koru diriģents Jānis Ozols, kuru daudzi pazīst kopš populārās vokālās grupas «Cosmos» laikiem, atklāj, ka labprāt rosās pa virtuvi un gatavo ēst, turklāt viņam ļoti patīk eksperimentēt. Kad pie Ozolu ģimenes – Jāņa, viņa kundzes Martas un nepilnu gadu vecās meitiņas Lilijas – viesojās «Sejas.lv», varējām nobaudīt Jāņa kārtējo kulinārijas eksperimentu – cūkgaļu medus un sojas mērcē. Bija garšīgi!

Kulinārijas blogam nav laika

«Man jau agrāk patika gatavot ēst, bet tā pa īstam man tas iepatikās «Cosmos» laikos,» cienājot ar pusdienām, stāsta Jānis. Ar smaidu viņš atgādina, ka pēc «Eirovīzijā» izcīnītās 16.vietas grupa kļuvusi ļoti populāra un puišiem nācies koncertēt daudzviet pasaulē. «Skaidrs, ka braucienos lielākoties nācās ieturēties restorānos, turklāt parasti mūs namatēvi veda patiešām uz labiem restorāniem. Tobrīd sapratu, ka man ļoti patīk divas lietas: baudīt labu ēdienu un izbaudīt labu apkalpošanu. Tad arī atgriežoties mājās, sāku lielāku uzmanību pievērst tam, ko ēdu. Sāku gatavot, lai gan turpinājām iet arī uz restorāniem. Taču, parēķinot, cik naudas tu atstāj restorānā vai krodziņā, kļuva žēl, jo saproti, ka mājā var ēdienu uztaisīt divreiz garšīgāk un četrreiz lētāk. Vienīgi pašam jāmazgā trauki...» smej diriģents.

Diriģents Jānis Ozols gatavo savus īpašos salātus

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Kopš tā laika viņš sācis gatavot visdažādākos ēdienus, bet par savu «meistarstiķi» dēvē čahombili. Tā recepte arī meklējama viņa blogā, kuram diemžēl nu jau vairākus mēnešus vienkārši nav laika pieslēgties, jo Jānis un un viņa vadītais koris «Pa saulei» gatavojas vairākiem svarīgiem koncertiem – tostarp arī «Latvieša lūgšanu dziesmām», kas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskanēs šo sestdien, 19.maijā.» Tādēļ pagaidām Jānis neblogo, pie viena atvainojoties visiem saviem sekotājiem. «Vajadzēs vien atsākt blogot, jo savu čahombili recepti nemaz pats tā pa īstam neatceros...» viņš vēl nosaka.

«Ņem visu, kas ledusskapī...»

Savukārt par savu kulinārijas meistarstiķi Jānis teic, ka cūkgaļu pircis tādēļ, ka veikalā vairs nav bijusi pārāk plaša izvēle. «Zinu, ka zivis visiem negaršo; gaļa tomēr ir drošāk, lai gan paši lielākoties ēdam liellopu vai putnu gaļu. Kādu brīdi domāju, ko ar gaļu iesākt. Tad to drusku apcepu uz pannas, apsmērēju ar medu un sojas mērci, un – cepešplītī iekšā! Vispār tas bija eksperiments, jo neko tamlīdzīgu nebiju gatavojis,» smaida diriģents, piedāvājot burvīgi smaržojošajam ēdienam uzrīvēt «Parmesan» sieru.

Savukārt bumbierus, kas tika pasniegti kā piedeva gaļai, Jānis nopircis pilnīgi nejauši. «Gāju uz veikalu pēc sīpoliem, bet nopirku bumbierus. Manuprāt, tie ēdienam piešķir tādu itālisku noskaņu,» viņš spriež, nogaršojis savu veikumu.

Svaigie slāti gatavoti no Jāņa un Martas lauku mājās (tās atrodas Tumes pusē) audzētajiem zaļumiem, tos papildinot ar apceptām sezama un saulespuķu sēkliņām, citronu sulu un labu olīveļļu. «Ja vēl būtu pesto...» Jānis un Marta saskatās, taču tad nospriež, ka salātiem patiesībā nav ne vainas, un atzīst, ka parasti salāti tiekot gatavoti no visa, kas atrodams ledusskapī.

Viens, divi, trīs! Pēc eksperimentālās receptes tapusī gaļa ir gatava...

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Desertā mūs cienājot ar ārkārtīgi garšīgu meduskūku, Jānis atklāj, ka šoreiz tā ir pirkta. «Kādu vakaru ar Martu iepirkāmies un izdomājām, ka gribam kūku. Ieraudzījām meduskūku un izlasījām, ka tā cepta Daugavpilī. Paņēmām ar domu, ka gan jau vairākās dienās apēdīsim. Nekā – pusstundas laikā meduskūka pazuda kā nebijusi,» Marta un Jānis viltīgi smaida un priecājas par savu atklājumu – ka šīs kūkas gatavošanā nav izmantota neviena E viela (šim jautājumam viņi sekojot ļoti cītīgi). «Nesapratu, kā var uztaisīt tik garšīgu un svaigu kūku par tik zemu cenu. Tad sapratu, ka ražotāji to vienkārši sasaldē. Jebkurā brīdī tu vari savu gabaliņu atkausēt un 27 stundu laikā apēst. Ģeniāli!» savā atklājumā ar «Sejas.lv» lasītājiem dalās Jānis.

Vai viņš pats gribētu tādu pamēģināt uzcept? «Kūkas ir Martas specializācija. Viņa cep ļoti garšīgu banānu kūku, dāņu kūku,» savu kundzi slavē Jānis, gan uzsverot – tagad, kad jāpieskata meitiņa, laika kūku cepšanai esot mazāk. Savukārt Jāņa paša meistarstiķis esot elementārākais saldēdiens, kādu, viņaprāt, vien var uztaisīt. «Ņem dāņu želējošo cukuru un izlasa recepti uz paciņas! Nu labi: uzvāra putukrējumu, ieber norādīto daudzumu vai drusku mazāk cukura, jo citādi var sanākt par saldu, un vaniļas cukuru. Ieliek trauciņā mazo «Kārumu», uzlej virsū putukrējumu ar cukuru, pusstundu patur tāpat vien, pusstundu – ledusskapī. Šajā laikā saldēdiens ir saželējis un – «panna cota» gatava! Manuprāt, restorānos tā arī visi taisa... Un pasaka, ka gatavojis itāļu pavārs,» Jānis smejas.

Bumbieri un cepešplītī cepta gaļa, izrādās, ir īsti itālisks paēdiens

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

«Kad gatavojos taisīt ēst, visbiežāk recepte «atnāk» pa ceļam uz mājām – tad es kaut sakomponēju. Vai arī, staigājot pa veikalu, ieraugu – o, smuka gaļiņa. Ko no tās varētu pagatavot un ko taisīt klāt? O, bumbieri... Nu, apmēram tādā garā.»

Labu apetīti!

FOTO: Felicija Vērzemniece/TVNET

Visai bieži esot tā, ka Jānis ierauga gatavu recepti, taču nepiekrīt tai līdz galam, tādēļ taisa pa savai modei, kaut ko darot citādāk, nekā norādīts, – piemēram, garšvielas pieliekot pēc izjūtām. «Viens pret vienu taisu ļoti reti; tad drīzāk izmantoju kulinārijas žurnālos izlasītās receptes. Vienu no tiem šefpavāriem – šķiet, Jāni Kairi – es tiešām apbrīnoju: katrā žurnālā viņam ir trīs jaunas receptes. Es tā nevarētu...»

Starp citu, tuvākajā laikā Jānis savus draugus varētu pacienāt ar kaut ko garšīgu, kam izmantos nesen Ēģiptē iegādātās garšvielas: melnos citronus, safrānu un vēl šo to citu, ko šeit vai nu nopirkt nav iespējams, vai arī tas maksā ļoti dārgi...

Uz augšu