Ernestam šā gada jūnijā paliks pieci gadi. Mazais puisēns, pateicoties cilvēku labajām sirdīm un ziedojumiem, kas tika savākti pagājušā gada «Labestības dienā», atkal var mācīties spert soļus, staigāt un dzīvot.

Ernesta māte Linda raidījumam «Tautas balss» atzīst, ka aizvadītā gada laikā dēlam esot klājies ļoti labi:

«Ernests ir sācis pats staigāt – pamazām pa solītim, pa diviem, trim

un arvien vairāk, un tagad jau viņš pats mājās var izstaigāt visas istabas. Un tas ir tas mūsu lielākais sasniegums un prieks, par ko mēs esam ļoti priecīgi, jo notiek kaut kāda attīstība, mēs nestāvam uz vietas.»

Ernests pirms pieciem gadiem piedzima gaidīts un mīlēts mazulis, pie tam – vesels. Līdz gada vecumam viņš auga gluži tāpat kā citi veselie bērniņi. Puisēns jau bija sācis staigāt un apmeklēt bērnudārzu, kad viena gada vecumā smagi saslima ar meningītu un trīs nedēļas pavadīja reanimācijā, cīnoties par savu trauslo dzīvībiņu.

Ārsti toreiz nedeva cerības, ka bērniņš vispār izdzīvos.

Smagajai slimībai parādījās daudz komplikāciju, kas pamatīgi novārdzināja mazo Ernestu. Slimība pilnībā pārvērta dzīvespriecīgo puisēnu. Viņš nefokusēja skatienu, nestāvēja un neēda. Mazuli baroja ar zondi.

Ernesta slimības diagnoze bija - smagi nervu sistēmas bojājumi, kas traumējuši kustību un valodas attīstību. Kad beidzot Ernestu bija iespējams normāli pabarot, sākās ilgstošs rehabilitācijas kurss. Vecāki puisēnu regulāri ved pie fizioterapeita, uz masāžām, pie logopēda un psihologa, uz mūzikas terapiju un reitterapiju.

Turklāt ar pašas ģimenes spēkiem apmaksāta cilmes šūnu terapija Vācijā, pēc kā Ernesta veselības stāvoklis nedaudz uzlabojās. Taču

otrajai cilmes šūnu operācijai līdzekļi tika saziedoti

pagājušā gada maijā – LNT rīkotajā «Labestības dienā». Toreiz Ernesta vecāki, uzzinot priecīgo vēsti, apraudājušies.

«Protams, atceramies! Tā diena bija ļoti jauka, ar ļoti daudz pozitīvām emocijām, un viss šis Labestības dienas pasākums bija emociju pārpilns. Protams, mēs bijām ļoti priecīgi, ka ne tikai mēs varēsim doties ārstēšanās kursā, bet arī vēl pārējie bērniņi. Un arī šī sajūta, ka mēs neesam vieni un mūs atbalsta tik daudz labu cilvēku, tas dod tādu spēku un ticību, cerību cīnīties un palīdzēt Ernestam,» tagad saka puisēna māte.

Kā vēstīja raidījums, Ernests ne vien sper pirmos nedrošos soļus, bet arī mācās dzert no krūzītes, zīmēt un kopā ar audzinātājām bērnudārzā rotaļāties ar citiem bērniem. «Un otra lielākā cerība mums ir, ka pašreiz Ernests staigā telpās, bet, ka viņš varēs arī laukā pie rokas pats jau sākt pamazām staigāt,» piebilst Linda.

Lai atkal spētu skriet savām kājelēm un piepildītu savus, mammas, tēta un vecvecāku sapņus, Ernests ik dienu darbojas un strādā ar speciālistiem - vingro, peld un daudzas lietas mēģina paveikt pats.

Linda stāsta:

«Ernests strādā visu gadu cītīgi - bez pārtraukumiem.

Augustā mēs devāmies uz Vāciju, Bonnu, uz klīniku, kur Ernestam veica cilmes šūnu terapiju par saziedoto naudiņu. Un atlikušos mēnešus mēs tāpat turpinājām rehabilitāciju. Ernests brauca ar zirdziņiem, viņam ir Montesori nodarbības, dārziņā ir peldēšana un fizioterapija, logopēds. Visa šī ikdienas rehabilitācija Ernestam turpinās, un viņš cītīgi strādā.»

Par palīdzību dēliņam Linda saka lielu paldies. «Sirsnīgs un cilvēcīgs paldies! Tas būtu tas, ko mēs varētu pateikt, un tiešām šī sajūta, ka ir daudz cilvēku, kas nav vienaldzīgi un tic, - tas mums atkal dod spēku palīdzēt Ernestam attīstīties un veikt šīs mazās uzvaras un cīņas viņa attīstībā,» norāda viņa.

Arī šogad «Labestības dienā», kas paredzēta 27.maijā, mēs kopā varam piepildīt kāda maza bērna sapni uzlabot veselību un palīdzēt izdzīvot.