Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka

«Cienīta un mīlēta savā kolektīvā! Apzinīga un prasīga pret sevi. Apveltīta ar jauku humora sajūtu. Joprojām skaista sieviete. Un pāri visam - brīnišķīga aktrise! Tā ir mana mīļā partnere Lolita Cauka.» (Uldis Dumpis, Latvijas Nacionālā teātra aktieris)

Harija Liepiņa balvu saņems Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš

«Artūrs ir unikāls – vienīgais partneris, kurš ir neparedzams un ar kuru vienmēr gribas satikties uz skatuves. Partneris, kurš lomā partnerim dod tik daudz, ka ar viņu nemaz nevar slikti spēlēt... Harijs Liepiņš beidzot var būt lepns par savas balvas nonākšanu īstajās rokās!» (Rēzija Kalniņa, Dailes teātra aktrise)

«Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūram Skrastiņam ir savs teātris?

Atbild Ģirts Ķesteris: Jā. Bet Artūram Skrastiņam nevajag teātri. Teātrim vajag Artūru Skrastiņu.

Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūram Skrastiņam ir sava dzīve?

Atbild Ģirts Ķesteris: Jā. Bet durvis ir aizslēgtas.

Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūrs Skrastiņš ir sastādījis testamentu ar novēlējumu skatītājam un dvīņiem?

Atbild Ģirts Ķesteris: Nē. Jo viņš ir tikai sākumā.»

Pēdējās sezonas Artūram Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā Mihaila Bulgakova drāmā «Versaļas kods» Rolanda Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels Knuta Hamsuna «Ābels un Olga» M. Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā «Marlēna» Ineses Mičules režijā, bet pāri visam – pretrunīgais un daudzšķautņainais Saljēri tēls Pītera Šefera drāmā «Amadejs» J. Villema van den Bosa režijā.

Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems baletdejotājs, pedagogs repetitors un horeogrāfs Vladimits Cukānovs.

«Kā dejotājs – aktieriski daudzpusīgs, tehniski perfekts, virtuozs. Kā skolotājs – prasīgs, stingrs un zinošs. Kā cilvēks – sirsnīgs, iejūtīgs un saprotošs». (Gunta Bāliņa, baleta māksliniece, horeogrāfe, pedagoģe)

Latvijas Nacionālajā operā iestudētajās baleta izrādēs spēlējis daudzas lomas, to skaitā Nurali (B.Asafjevs «Bahčisaraja strūklaka», 1946), Zilais putns (P.Čaikovskis «Apburtā princese», 1948, 1962), Vaņečka, Suns Ava (I.Morozovs «Doktors Aikāsāp», 1948) u.c.

Vladimirs Cukānovs arī veidojis horeogrāfiju vairākiem LNO iestudējumiem, kā arī Rīgas kinostudijas mākslas filmai «Vella kalpi» (1970, rež. A.Leimanis) un filmējies Krogus zēna lomā.

Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Vladimirs Cukānovs izskalojis spilgtākos vīriešu kārtas baleta māksliniekus, to skaitā Igors Pavļēņins, Arnis Līcītis, Māris Sveilis, Tālis Sils, Gunārs Anufrijevs, Boris Čuprins, Vladimirs Gelvāns, Vladimirs Diordjevs, Vasīlijs Gončarenko, Māris Retermanis, Valērijs Sevastjānovs, Džons Markovskis, Juris Kaprālis, Gļebs Larionovs, Boļeslavs Adamoks, kā arī Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas ieguvējs 2011. gadā - Genādijs Gorbaņovs.