No šodienas, 2. marta, uz Latvijas kino ekrāniem skatāma jaunā Latvijas armēņu režisora Aika Karapetjana pirmā spēlfilma «Cilvēki tur» («Люди там»). Filmas «Cilvēki tur» ražošanas process sākās 2008.gadā un aizņēma trīs gadus. Filma uzņemta vairākos Rīgas mikrorajonos. Lomās ir jaunie aktieri no Sanktpēterburgas - Iļja Ščerbakovs, Semjons Serzins, Mihails Razumovskis.
- Eu, nu parādi man labu latviešu kino!
- Mums nav...
- A если найду?
Apraksts. Filmas «Cilvēki tur» galvenais varonis ir Jans, kurš kopā ar draugu Krekeri cīnās par savu vietu skarbajā mikrorajona pasaulē. Viņu abu kontā jau ir vairākas zādzības un citi likumpārkāpumi, taču pēc tikšanās ar Sabīni, skaistu meiteni no pārtikušas ģimenes, Jans vēlas mainīt savu dzīvi un atbrīvoties no mikrorajona pagātnes rēgiem. Diemžēl pievienoties «zelta jaunatnei» nav tik vienkārši, līdz ar to viņa cerības uz mīlestību un mietpilsoniski laimīgu dzīvi draud sabrukt. Jans secina, ka paļauties var tikai pats uz sevi.
Pārdomas. Latviešu kino ir miris, lai dzīvo latviešu kino! Pēdējie mēneši Latvijas kino industrijā ir īpaši nozīmīgi, pirms kāda laika uz kino ekrāniem mēs ieraudzījām lielisko Jura Poškus filmu «Kolka cool», bet tagad mūsu acis priecē kārtējais lieliskais mākslas darbs, Aika Karapetjana drāma «Cilvēki tur». Šī filma ir tāda dabiska un sadzīviska krimināldrāma, kas burtiski ievelk skatītāju sevī, drusku iekausta, daudz biedē un liek nedaudz skumt.
Pilnīgi nekādu šaubu, ka šī filma latviešiem nepatiks. Patiesībā nevis nepatiks, bet tie akli centīsies savilkt bezjēdzīgas paralēles ar politiku, referendumu, nacionālā naida kurināšanu un tamlīdzīgām muļķībām, kas aizēnos filmas būtību kā tādu. Der atcerēties, ka referendums ir sekas tam, ka pāris idioti nolēma ieliet eļļu ugunī. Šāda pasākuma rašanās ir pāris dienu jautājums. Savukārt
uzfilmēt pilnmetrāžas filmu ir smags darbs, ko dara milzīga komanda vairāku gadu garumā.
Tāpat pārmest filmai asumu, asinis un tiešumu ir muļķīgi, jo mēs nepārmetam lieliskajam šedevram «Trainspotting» par narkomāniem, mēs nepārmetam lietuviešu «Zero 2» par bandītiem. Kāpēc lai mēs pārmestu pašmāju jaunajam režisoram, ka viņš ir radījis filmu, kuru uzfilmēt citiem nav bijusi ne dūša, ne profesionalitāte?
«Cilvēki tur» ir pārdomāta, skaista un skumja filma - par cilvēku dzīvi, lai kāda tā arī būtu. Arī bandītiem, kas dzīvo no zādzības līdz zādzībai, ir cerības, nepiepildīti sapņi un tiekšanās pēc kaut kā vairāk. Par to arī ir filma «Cilvēki tur». Filmas galvenais varonis Jans mētājas pa rajonu tāpat kā pa savu dzīvi, viņš nesaprot savu vietu šajā pasaulē un apzinās savas kļūdas, bet akli turpina tās pieļaut. Kad viņš iemīlas bagātā meitenē, viņš sapņo nokļūt šādā sabiedrības apritē, bet nezina, kā to izdarīt. Tomēr, kad viņam uz mirkli izdodas nokļūt starp šiem cilvēkiem, viņš saprot, ka arī tur nav viss tā, kā tas no malas izskatās. Arī starp bagātajiem valda meli, alkatība un, kas uzsvērts šajā filmā, absurda reliģija. Kā jau zināms, daudziem bagātniekiem reliģija ir nauda. Lai arī filmas tēli visi kā viens liek riebumā savilkt sejas, notikumu gaita liek nedaudz just līdzi šiem jaunajiem čaļiem un to pat drusku paliek žēl.
Karapetjans ar «Cilvēkiem tur» nedaudz atgādina saviem skatītājiem arī par cilvēkiem TAD.
Saldie deviņdesmitie, visatļautība. Laiks, kad armatūras stienis mācēja paskaidrot, kuram ir, bet kuram nav taisnība šai pasaulē.
Tas arī bija laiks, kad daudziem jauniešiem bija nopietni jāizlemj - būt ar kādu bandu kopā vai būt pret to. Šāda izvēle bija nepatīkama un sabojāja daudzu jaunu un foršu cilvēku dzīvi. Tas notika pavisam nesen, pirms padsmit gadiem, un «Cilvēki tur» atgādina mums par to laiku. Mēs tur bijām.
Filmēšana notika vairākos Rīgas mikrorajonos, kas padara filmu daudz dzīvāku. Filmas laikā itin viegli var atpazīt dažādas vietas, kur tu esi bijis, un tas rada baisu sajūtu, it kā esi iekšā filmā. Patiesībā montāža, kadrējums ir vienkārši izcili. Tā nav ne par lēnīgu, ne par ātru, lieliski uztverami notikumi, loģiski stāsti un, protams, lieliska un dabīga aktierspēle. Kas padara šo filmu vēl ticamāku, Karapetjans vairākām lomām izmantoja parastus cilvēkus, kuriem ar aktiermākslu nav nekādu saistību. Tas ir liels risks, bet labākā izvēle patiesākas realitātes atainošanai. Vislieliskākā aina noteikti bija pie jūras. Tā bija vizuāli iespaidīga, turklāt ļāva gan filmas varoņiem, gan arī skatītājam uzelpot un drusku atpūsties no visa notiekošā. Starp citu, «Cilvēkiem tur» ir labākais kino rullītis, kas radīts Latvijā.
Vienīgais, ko es vēlētos pārmest režisoram, ir viņa pārlieku lielā centība. Es saprotu, ka šī ir debijas filma, es saprotu, ka Karapetjans vēlējās sevi pierādīt. Tas arī sanāca, bet filma ir drusku par garu un notikumu, lai arī tie ir saistīti, interesanti un vizuāli labi uzfilmēti, ir par daudz. Daudzie notikumi vienkārši skatītāju nogurdina, un der atcerēties - viss vienkāršais ir ģeniāls. Tomēr es piedodu šo notikumu pārbagātību režisoram, norakstot to uz jaunības maksimālismu.
Aizmirstam par valodām, aizmirstam par dusmām! Ņem draugus un skrien uz kinoteātri! Priecājamies, ka Latvijā beidzot top moderns un sakarīgs kino, kas ir ar domu, ar vēstījumu savam skatītājam. Pēc seansa pakustināsim pelēkās šūniņas, apdomāsim dzīvi, mūsu realizētos vai nepiepildītos sapņus un pateiksim paldies režisoram par lielisku darbu.
Nevaru sagaidīt, kad ieraudzīšu Karapetjana topošo šausmu filmu «M.O.J.», par tās iznākšanas datumiem gan pagaidām režisors klusē.
Vērtējums: 8/10
Filma «Cilvēki tur» tiks demonstrēta Rīgas kinoteātros «Citadele», «Cinamon», «Multikino», «Splendid Palace», kā arī kinoteātros Daugavpilī, Liepājā un Siguldā. Filma skatītājiem tiks demonstrēta ar subtitriem latviešu valodā.
