Kad kājām esam aizbriduši līdz korei un slēpotāju pacēlāja trosēm, ziemas un sniega klusumā tītā ainava visapkārt atgādina dzīvu gleznu. "Es no virsotnes skaidrā laikā varu saskatīt kādu sešu savu konkurentu kalnus trijos pagastos gan dienā, gan naktī, kad iedegas spuldzes apgaismotajās slēpošanas trasēs," rāda Normunds.

1. atziņa

Vieta prasa veidot tūrisma saimniecību

Normunda atgriešanās no dienesta armijā sakritusi ar laiku, kad sākusies zemes atdošana bijušajiem īpašniekiem. Savu tiesu dabūjis arī viņa tēvs, kurš īpašumu atdevis Normundam zemnieku saimniecības veidošanai. "Tolaik, 1992. gadā, zemi galvenokārt izmantoja vai nu lauksaimniecības kultūru audzēšanai, vai lopkopībai. Arī tēvs iekopa diezgan nopietnu saimniecību. Es toties nebiju gatavs lauksaimnieciskajai ražošanai, līzingā nopirku kokvedēju automašīnu "Volvo", un, jāsaka, tas bizness gāja no rokas gandrīz desmit gadus."

– Jūs līdztekus sākāt arī guļbūvju celtniecību?

– Braukt augas diennaktis bez atpūtas vairs nevarēju, pārvadājumos konkurence kļuva arvien nopietnāka, un sāku lolot lauku tūrisma projektu.

Tā kā biju iecerējis brīvdienu māju ar pirti, negribēju būvniecību uzticēt citiem un tādēļ pirms pāris gadiem izveidoju cehu guļbaļķu apstrādei un ražotni pats savā saimniecībā. Taču, kad cilvēki to uzzināja, sākās pieprasījums.

Burtiski pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un atbalsta līdzekļu saņemšanas vai katrs zemnieks uzskatīja par goda lietu savā īpašumā uzcelt guļbaļķu pirtiņu. Attīstība šajā nozarē būtu pavērusies neierobežota, taču es to nevēlējos – manas domas bija vērstas tikai uz kalnu.

– Uz pamatīgi aizaugušo Liepiņkalnu?

– Tāds nosaukums, sākot īstenot projektu, radās par godu vectēva uzvārdam Liepiņš. Līdz tam šim kalnam vispār nebija vārda. Taču aizaudzis gan te bija. Actirves ezeru pakājē pat saskatīt nevarēja. Arī šobrīd ir sakārtota tikai viena nogāze, jo visi darbi veicami tikai ar rokām. Te jau nekāda tehnika netiek augšā, vienīgie mehāniskie palīgi ir trimeris un motorzāģis.

Pagājušajā ziemā slēpošanu izmēģinājām ģimenes un draugu lokā, visiem ļoti patika, un tādēļ tagad varu popularizēt kalna atvērtību jebkuram interesentam. Protams, te nav ko meklēt milzīgiem cilvēku bariem, bet tikai miera un klusuma cienītājiem un tādiem, kuri mācās slēpot kalnos.

– Brīvdienu māja jau arī vēl nav pabeigta, un līdz ar to atpūsties laikam var braukt tie, kuriem nevajag naktsmājas.

– Diemžēl pagaidām nevaru piedāvāt citas ērtības kā vien slēpju nomu un sildīšanos pie kamīna. Taču vasarā brīvdienu māja būs līdz ar dažādiem vasaras tūrisma piedāvājumiem.

2. atziņa

Kalnā ieguldītā nauda – lietderīgs nākotnes bizness

Visam, kas "Ruļmurēnos" paveikts un vēl plānots, izmanto vai nu personisko kredītu, vai nopelnītos līdzekļus. Normunds nav Eiropas naudas piekritējs un uzskata, ka dokumentu kārtošanas birokrātiskajā maratonā uzvarētājos netiks.

Tādēļ labāk attīstīties lēnāk, taču bez nervu spriedzes un veltīgām cerībām. Saimnieks ar dzīvesbiedri nosmej, ka pat dzīvojamo māju ceļot kādus gadus četrpadsmit, bet gan jau pabeigšot.

– Kredītsaistības taču arī nav dāvana, un jūs minējāt, ka summas ir diezgan iespaidīgas.

– Līdz šim esmu parādus nolīdzinājis sekmīgi. Kad būs kārtībā otra nogāze, izveidota distanču slēpošanas trase – vairāk brauks arī tūristi.

Pašlaik ir problēmas ar elektroenerģijas piegādi. Lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, jābūvē transformators. Pretimnākšanas no "Latvenergo" nekādas: ir tev septiņi tūkstoši latu, transformators būs, nav – nu tad iztiec. Gribu lūgt atbalstu Madonas rajona padomē, jo tik lielu summu patiešām nevaru atļauties izdot.

– Gan jūsu dzīvojamā māja, gan brīvdienu māja, ja tā varētu teikt, ir koka arhitektūras šedevri. Kolonnas – gluži kā no vēstures grāmatām noskatītas, savdabīgs jumta izliekums, koka raksta atklāšana un daudz kas cits ļoti oriģināls.

– Brīvdienu mājai koka kolonnas un jumta veidojums tiešām ir tikai paša izdomājums, un es ļoti negribētu, lai kāds ideju nošpikotu, kā tas gadījies ar dažām manām oriģinālām akas virsbūvēm.

Guļbūves veidojam no virpota koka. Līdz ar to visa baļķa garumā diametrs ir vienāds. Daži speciālisti gan aizrādīja, ka tā neesot labi. Nu, nenostāvēs tā mana māja četrsimt gadus, nostāvēs – trīssimt. Toties mana guļbūve izmaksā lētāk nekā cirstā.

3. atziņa

Ja nevarēs slēpot – slidos

– Jums ir lieli plāni arī par ezera krasta apsaimniekošanu.

– Ja būs atbilstoša energojauda, būs arī sniega lielgabals. Taču kailsalā var slidot. Šāds tūrisma novirziens lauku saimniecībās tikpat kā vēl nav attīstīts un mūsu rajonā ir visai ekskluzīvs, ir tikai dažas slidotavas pilsētās. Tādēļ esmu iecerējis nākamajā ziemas tūrisma sezonā ezera krastā atvērt slidotavu.

Uz ezera izmēģināt veiksmi varēs zemledus makšķerēšanas fani. Tomēr, domāju, paies vēl gadi, kamēr tiks īstenots visas sporta un atpūtas kompleksa projekta ieceres.

***

NORMUNDS URTĀNS

- Madonas rajona Liezēres pagasta zemnieku saimniecības "Ruļmurēni" īpašnieks;

- apsaimnieko 75 hektārus zemes;

- nodarbojas ar lauku tūrismu un guļbūvju celtniecību;

- saimniecībā izveidota 250 metrus gara kalnu slēpošanas trase ar 43 metru augstuma starpību;

- vidējā izglītība, 38 gadi;

- sieva Indra un meitas Ieva, Laura un Agnese.

- 1992. gadā nodibināta zemnieku saimniecība;

- līzingā iegādāts "Volvo" kokvedējs, un līdz 2002. gadam transporta pakalpojumi ir pamatnozare;

- saimniecība atrodas pie Liepiņkalna ar 250 metru garu nogāzi un augstuma starpību 43 metri.

- papildus notiek guļbaļķu mājiņu būve;

- ar rokām, trimeri un motorzāģi sakopta viena kalna nogāze;

- 2005. gada nogalē interesentiem atvērta slēpošanas trase.

- Latvijā ir vairāk nekā trīsdesmit dažādu grūtības pakāpju slēpošanas kalni, Madonas rajonā – 11 kalni.

- "Liepiņkalns" ir visjaunākais, kur piedāvā aktīvo atpūtu ziemas sporta cienītājiem;

- aiz Latvijas robežām tuvākais distanču slēpošanas centrs ar augstuma starpību 55 metri ir Igaunijā Otepē.