TVNET intervija: riteņu draugs Toms Ērenpreiss

FOTO: ISSP/Liāna Beņķe

Atminoties 23. maijā Liepājā notikušo Tvīda riteņbraucienu, aicinājām uz sarunu Latvijas Veclaiku divriteņu kluba aktīvistu un visādi citādi interesantu cilvēku Tomu Ērenpreisu.

TVNET: Pirmais Tvīda brauciens. Kāpēc tieši Tvīda un kāpēc Liepājā?

Toms: No angļu valodas „Tweed run” - Tvīda brauciens ir kā neformāla velokultūras kustība, kas izplatījusies pasaulē kopš 2008. gada, kad pirmais šāds brauciens notika Londonā. Tā galvenais mērķis ir popularizēt velo kustību un informēt par velo tradīcijām Latvijā. Lai piedalītos braucienā, ir jāpārvietojas ar velosipēdu un jāpadomā arī par kostīmu. Liepāja ir ārkārtīgi skaista pilsēta, un Latvija nesastāv no Rīgas vien!

TVNET: Kāda bija atsaucība? Vai, tavuprāt, tas izdevās?

Toms: Piedalījās aptuveni simts velo entuziastu. Brauciena popularitāte iedvesmoja rīkot jau plašāka mēroga braucienu Rīgā. Pie tā šobrīd strādājam.

Čaka ielas darbnīca ir velosipēdu elle un debesis reizē, šeit divriteņi iziet caur daudziem lokiem, lai atgūtu savu jaunības spozmi.

TVNET: Cik ilgi pastāv Latvijas Veclaiku divriteņu klubs? Vai esi vienīgais iniciators?

Toms: Liepājas Tvīda brauciens bija Latvijas Veclaiku divriteņu kluba gada jubilejas pasākums. Kustība pastāv jau kādus gadus piecus un izveidojās likumsakarīgi, pieaugot interesentu skaitam. Jāatzīst, ka pats sākums un kodols ir bāzējies Velosipēdu restaurācijas darbnīcā, taču pašlaik esam velo entuziastu un speciālistu kopa.

TVNET: Internetā nav pieejama gandrīz nekāda informācija par Ērenpreisa riteņu vēsturi. Vai vari palīdzēt?

Toms: Diezgan plašu vēstures aprakstu par Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabriku var izlasīt 2008. gada decembrī iznākušajā Latvijas velosipēdu vēstures grāmatā "No Leitnera līdz Ērenpreisam". No mūsu puses - pēc kāda mēneša beidzot palaidīsim erenpreiss.com mājas lapu.

FOTO: ISSP/Liāna Beņķe

TVNET: Brīvības ielā ir vairāku māju komplekss, kas sākotnēji bijusi riteņu fabrika. Vai arī tur ir meklējami tavas dzimtas raduraksti?

Toms: Jā,  kvartālā starp Brīvības un Cēsu ielu bija Aleksandra Leitnera pirmā velosipēdu fabrika cariskajā Krievijā. Pēc pirmā pasaules kara Leitnera fabrika vairs netika atjaunota, taču, izīrējot velosipēdu industrijai piemērotas telpas, savu darbību tur sāka pat vairākas velosipēdu fabrikas, tai skaitā mans vecvecvectēva brālis Gustavs Ērenpreiss.

TVNET: Vai arī  pats ikdienā brauc ar Ērenpreisu?

Ikdienas divriteņi man ļoti bieži mainās, jo pārvietojos un pārbaudu tos, kurus esmu restaurējis pārdošanai. Taču svinīgākiem brīžiem man ir G. Ērenpreiss Orginal sporta velosipēds "Straujā bulta".

TVNET: Kas īsti notiek Čaka ielas darbnīcā?

Toms: Čaka ielas darbnīca ir velosipēdu elle un debesis reizē, šeit divriteņi iziet caur daudziem lokiem, lai atgūtu savu jaunības spozmi. Attiecīgi

mēs skrūvējam, spieķojam, krāsojam, pucējam, metinām - darām visu, lai gandrīz jebkurš velosipēds spētu pilnībā nodrošināt savu funkcionalitāti un reizē arī gaumīgi izskatītos.

TVNET: Dzirdēju baumas par riteņu veikala atvēršanu Kalnciema ielas mājās. Vai tiesa?

Toms: Jā, Kalnciema ielā 33 tagad ir pilsētas velosipēdu veikaliņš, kur iespējams iegādāties jaunus vai renovētus, klasiskās tradīcijās ražotus holandiešu un vācu divriteņus. Tāpat iespējams pasūtīt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ražotus divriteņus. Velosipēdu sortiments tiek regulāri atjaunināts, un ar laiku būs pieejami šiem braucamrīkiem īpaši piemēroti aksesuāri un apģērbs.

FOTO: ISSP/Liāna Beņķe

TVNET: Kā vērtē Rīgas ielas un riteņbraucēju celiņu neesamību?

Toms: Pasaules pieredze rāda, ka velosipēdu infrastruktūra iet soli pa solim līdzi velosipēdistu skaitam. Attiecīgi velosipēdistu skaits vienmēr būs nedaudz lielāks par veloceliņu skaitu. Protams, katram velosipēdistam ir jāiestājas par veloceliņu attīstību, jo kaut vai ačgārns ir fakts, ka

kopējais veloceliņu garums pirms Otrā pasaules kara Rīgā bija lielāks nekā tas ir šobrīd. Toreiz pilsēta bija desmit reizes mazāka.

TVNET: Nobeigumā - kā ir ar Latvijas iespējām izsisties pasaulē? Vai esi domājis par jaunu riteņu izgatavošanu? 

Toms: Krīze Latvijai ir radījusi ļoti daudz iespēju. Sākumā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu iemācīties runāt ar darbiem, nevis par tiem. Tieši tāpēc šoreiz vairāk par vēsturi, un par jaunu riteņu izgatavošanu parunāsim nākamajā reizē (smejas).

Uz augšu