"Togad, kad man apritēja četrdesmit gadu, es zaudēju prātu," ar šo teikumu iesākas franču kulta rakstnieka Frederika Beigbedera jaunākais latviešu valodā tulkotais darbs "Palīgā piedod", kas ir it kā turpinājums autora slavenākajam darbam "14,99 eiro" – arī šeit centrā ir mūsdienu pasaule, kuras mārketinga likumus Beigbeders apraksta savā ciniskajā manierē.

"Man šķiet, es vienkārši aprakstu mūsu jauno dzīvesveidu, kā mēs paši sevi iznīcinām. Esmu daļa no tā, es varu stāstīt šos stāstus daudz reālistiskāk, tāpēc, ka skatos apkārt un no visa gūstu prieku,"

komentē rakstnieks Frederiks Beigbeders.

Prieku rakstnieks patiesi gūst no daudzām lietām, arī dīdžejošanas, ko naktī pirms satikšanās ar saviem lasītājiem paguva izdarīt arī Rīgā, spēlējot Bītlus un Maiklu Džeksonu. Kā pēc tādas nakts var justies?! Frederiks Beigbeders: "Ļoti laimīgs. Nedaudz noguris, ja es noņemtu brilles, jūs redzētu manu īsto vecumu, tāpēc es tās atstāšu."

Beigbeders uzsver – ja viņš būtu sieviete, viņš noteikti protestētu pret pastāvošajiem skaistuma kanoniem, kuriem jāatbilst. Tāpēc viņš ir ļoti laimīgs, ka ir vīrietis, jo viņam ir atļauts kļūt vecam, resnam un neglītam.

Un tomēr, kā tad šādā pasaulē dzīvot ar prieku?

Frederiks Beigbeders: "Es ļoti gribētu zināt atbildi uz jūsu jautājumu, tā ir patiesībā visu manu darbu pamattēma. Es cenšos atrast veidu, kā kļūt par nopietnu un normālu vīrieti, patiesībā vēl neesmu atradis atbildi. Varbūt esmu par jaunu. Varbūt man jāpagaida, līdz būšu 80 gadus vecs, varbūt tad būšu gurds. Vai zināt, kas patiešām ir traki? Šī vieta. Jo šī ir grāmatu izstāde. Tas ir brīnišķīgi. Mums ir jāsaprot, ka tas pazudīs. Mums tā ir jābauda, jo, iespējams, tā būs pēdējā grāmatu izstāde mūsu dzīvē. Man šķiet, ka tas ir brīnišķīgi, ka grāmatas eksistē. Un, manuprāt, tas ir ļoti aizkustinoši, ka cilvēki grib nākt uz vietu, kur var runāt par grāmatām, pirkt grāmatas un mainīties ar tām, aicināt rakstniekus. Šī vieta ir brīnums. Es mīlu šo vietu."

Beigbeders mīl grāmatas, bet lasītāji mīl viņa darbus. To apliecināja arī fanu pūļi, kas bija sanākuši, lai kaut vai pa gabalu ieraudzītu savu iemīļoto rakstnieku. Kas tad ir tas, kas aizķer lasītāju sirdis un prātus?